Simtiem dronu triecienu Maskavai vēlēšanu pēdējā dienā, gājuši bojā vismaz divi cilvēki
Krievijas parlamenta vēlēšanu pēdējā dienā Maskavu un tās apkārtni skāris masveida dronu uzbrukums, kurā gājuši bojā vismaz divi cilvēki un cietusi liela naftas pārstrādes rūpnīca. Maskavas mērs Ukrainu apsūdzējis mēģinājumā traucēt vēlēšanas.
Krievijas trīs dienu ilgo parlamenta vēlēšanu pēdējā dienā svētdien pār Maskavu un tās reģionu pārvietojies bezprecedenta liels bezpilota lidaparātu daudzums, ziņoja varas iestādes. Uzbrukumā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, un bojāta arī nozīmīga naftas pārstrādes rūpnīca.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka pārtverti un notriekti vairāk nekā 1600 droni, no kuriem 450 bijuši vērsti tieši pret Maskavu. Viņš Telegram apgalvoja, ka uzbrukums acīmredzami plānots ar mērķi traucēt vēlēšanas, taču tas neesot izdevies, un vainoja Ukrainu.
Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs ziņoja, ka divās atsevišķās vietās gājusi bojā 44 gadus veca sieviete un vecāka gadagājuma vīrietis. Vienā gadījumā drons ietriecies 21 stāvu ēkā, izraisot ugunsgrēku, kā rezultātā evakuēti aptuveni 400 cilvēku. Bojāta arī iekārta Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā, taču upuri tur pagaidām nav ziņoti, un uz vietas strādā avārijas dienesti. Šī rūpnīca jau iepriekš vairākkārt cietusi Ukrainas triecienos.
Uzbrukums notiek laikā, kad Kijiva pēdējos mēnešos pastiprinājusi tālas darbības dronu triecienu kampaņu pret Krieviju, jo īpaši pret enerģētikas infrastruktūru, kas ir būtisks Kremļa ieņēmumu avots kara finansēšanai, kurš turpinās jau piektajā gadā. Ukrainas triecieni izsituši ievērojamu daļu Krievijas naftas pārstrādes jaudas, izraisot degvielas trūkumu, cenu kāpumu un garas rindas degvielas uzpildes stacijās daudzos Krievijas reģionos.
Ukraina uzbrukumu pagaidām nav komentējusi. Abas puses apgalvo, ka neuzbrūk civiliedzīvotājiem. Trieciens seko pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās neuzbrukt viena otras enerģētikas objektiem.
Vēlēšanas, kurās piedalās tikai partijas, kas atbalsta Putinu un Kremļa militāro kampaņu, ir pirmās Krievijas parlamenta vēlēšanas kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Balsošana organizēta arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan maz kurš šaubās, ka Putina partija "Vienotā Krievija" atkal viegli uzvarēs, vēlēšanas tiek uzskatītas par sabiedrības noskaņojuma pret karu rādītāju.
