Sīri Visnapū: Pašvaldību budžets nav valsts kabatas nauda
Sīri Visnapū aicina neuzlūkot pašvaldību budžetus kā valsts deficīta segšanas avotu, uzsverot to autonomijas un stabilitātes nozīmi.
Sarežģītā valsts budžeta situācija prasa risinājumus, taču, kā norāda Igaunijas politiķe Sīri Visnapū, tas nedod tiesības skatīties uz pašvaldību budžetiem kā uz valsts kasi, no kuras nepieciešamības gadījumā var paņemt līdzekļus deficīta segšanai.
Viņas domubiedri ierosinājuši kā vienu no risinājumiem samazināt izdevumus, apgriežot nodokļu ieņēmumus, kas nonāk bagātākajām pilsētām un pagastiem. Šī ideja var šķist vienkārša valsts budžeta Excel tabulā, taču pašvaldību dalīšana bagātajās un nabadzīgajās rada maldinošu priekšstatu.
Augsti nodokļu ieņēmumi nenozīmē, ka pašvaldībai ir brīvi līdzekļi, ko bez sekām novirzīt citur. Tie ir saistīti ar konkrētiem uzdevumiem, iedzīvotāju vēlmēm un jau uzņemtajām saistībām. Labus nodokļu ieņēmumus nerada nekas pats no sevis – aiz tiem stāv strādājoša infrastruktūra, kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, pievilcīga dzīves vide un pašas pašvaldības ilggadējs darbs. Ja šādi radīto ieņēmumu bāzi sāk uzskatīt par valsts rezervi, tas nozīmē sodīt pašvaldības par labi padarītu darbu.
- gadā dzimusī "Robin Huda reforma" samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus daļai pašvaldību, lai vairāk līdzekļu novirzītu mazāk turīgajiem reģioniem. Reģionālās nevienlīdzības mazināšana ir nepieciešams mērķis, taču tam nepietiek tikai ar naudas pārskaitīšanu no vienas pašvaldības otrai. Viņas partijas biedrs, Tartu mērs Urmass Klaass, pareizi norādījis, ka kārtējais priekšlikums samazināt pašvaldību ieņēmumus ir nepārdomāts.
Valsts budžeta deficīts nav radies pašvaldību lēmumu dēļ, tāpēc to nevar risināt, samazinot pašvaldību ieņēmumus un kavējot to attīstību. Pašvaldībām ir jāpārskata savi izdevumi, taču to ieņēmumu bāzei jābūt pietiekami stabilai, lai tās varētu veikt savus uzdevumus un plānot investīcijas ilgtermiņā. Ja finansēšanas modelis pastāvīgi mainās atbilstoši valsts budžeta īslaicīgām vajadzībām, pašvaldības zaudē iespēju pieņemt atbildīgus lēmumus. Sekas būs jūtamas ikdienā – pakalpojumos, ceļos, skolās un bērnudārzos.
Spēcīga valsts rodas no spēcīgām pašvaldībām. To budžeti kalpo vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, un viena vājināšana nepadara otru stiprāku. Pašvaldību finansēšanai jābalstās uz vienošanos, stabilitāti un ilgtermiņa perspektīvu, nevis vēlmi ātri atrast līdzekļus valsts budžeta deficīta segšanai.
