Situācija Jemenā pasliktinās, brīdina reģiona pētnieks
Pēc jaunas saspīlējuma eskalācijas Jemenā pētnieks brīdina, ka valsts virzās no ilgstoša sasalta konflikta uz atklātu reģionālu konfrontāciju, jo 2022. gadā panāktais relatīvais miers nekad nav pārtapis par stabilu politisku vienošanos.
Francijas raidsabiedrības France 24 raidījumā žurnālists Olivers Fērijs sarunājās ar Žilu Granžu Gastinelu, Arābu un musulmaņu pasaules pētniecības un studiju institūta (IREMAM) pētnieku, par jaunāko saspīlējuma pieaugumu Jemenā.
Pēc pētnieka teiktā, valsts patlaban pāriet no ilgstoša, neatrisināta konflikta stāvokļa uz atklātu reģionālu konfrontāciju. Viņš uzsvēra, ka relatīvais miers, kas Jemenā tika panākts pēc 2022. gada, nekad nav izveidojies par noturīgu politisku vienošanos starp konfliktā iesaistītajām pusēm.
Gastinels norādīja, ka Jemena joprojām ir sadalīta starp savstarpēji konkurējošām politiskajām, finanšu un militārajām institūcijām, kas darbojas paralēli un bieži vien vienai otrai pretrunā. Šāda sadrumstalotība, viņaprāt, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valstī nav izdevies nostiprināt ilgtermiņa stabilitāti kopš iepriekšējā karadarbības posma norimšanas.
Pētnieks pauda bažas, ka jaunā eskalācija Jemenā nav uzskatāma vien par lokālu notikumu, bet gan par attīstību, kas rada nopietnas bažas visiem reģiona dalībniekiem. Viņš to raksturoja kā pāreju no relatīvi stabila, iesaldēta konflikta uz situāciju, kurā atkal pieaug tieša reģionāla konfrontācija.
Raidījumā netika precizēti konkrēti jaunākie notikumi vai konkrētas skartās puses, taču sarunas fokuss bija uz to, kā ilgstoša politiskās vienošanās trūkuma sekas Jemenā ietekmē plašāku reģiona drošības situāciju.
