Šķirošana Latvijā uzlabojas, bet pārstrādājami materiāli joprojām nonāk parastajos atkritumos
Latvijas iedzīvotāji atkritumus šķiro arvien aktīvāk, tomēr sadzīves atkritumu konteineros joprojām nonāk bioatkritumi, iepakojums, stikls un citi materiāli, kurus varētu pārstrādāt. Tas palielina atkritumu apjomu, rēķinus un sabojā materiālus, kas citādi dotos otrreizējā pārstrādē.
Latvijā šķirošanas paradumi pamazām uzlabojas, taču problēma ar nepareizi izmestiem atkritumiem joprojām saglabājas aktuāla. Nešķirotu sadzīves atkritumu konteineros regulāri nonāk materiāli, kuriem tur nevajadzētu būt – bioloģiskie atkritumi, dažādi iepakojumi, stikls un citi izejmateriāli, ko varētu novirzīt otrreizējai pārstrādei.
Šāda nepareiza šķirošana rada divkāršu kaitējumu. Pirmkārt, tā palielina kopējo nešķiroto atkritumu apjomu, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu. Otrkārt, sajaucot pārstrādājamos materiālus ar pārējiem sadzīves atkritumiem, daļa no tiem tiek sabojāta un vairs nav izmantojama pārstrādē – tā vietā tiem jādodas uz atkritumu poligonu.
Jautājums par to, kā tieši notiek atkritumu ceļš pēc nonākšanas savākšanas transportā un kādi izaicinājumi pastāv šķirošanas sistēmā, paliek aktuāls sabiedrībai, kurai jāapzinās sava loma pareizā atkritumu apsaimniekošanā. Efektīva šķirošana mājsaimniecībās ir priekšnoteikums tam, lai vairāk materiālu nonāktu pārstrādē, nevis poligonā, tādējādi samazinot vides slodzi un resursu izšķērdēšanu.
