Slaidiņš: Rietumu reakcijai uz Krieviju vajadzētu būt daudz stingrākai
Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš uzskata, ka Rietumvalstu solītajai reakcijai pret Krieviju vajadzētu būt stingrākai, un norāda, ka nesenās ASV un Krievijas sarunas notikušas ar konkrētu mērķi, lai gan sabiedrībai to saturs nav zināms.
NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” TV24 pauda viedokli, ka Rietumvalstis pašlaik izvairās no soļiem, kas varētu tikt uztverti kā Krievijas provocēšana, tomēr, ņemot vērā Krievijas turpināto agresiju, reakcijai vajadzētu būt daudz izteiktākai.
Slaidiņš savu vērtējumu ilustrēja ar vēsturisku paralēli — Lielbritānijas premjera Nevila Čemberlēna tikšanos ar Ādolfu Hitleru pirms Otrā pasaules kara, kad Čemberlēns pēc sarunām paziņoja, ka atvedis mieru, cerot izvairīties no kara ar piekāpšanos teritoriālā jautājumā.
Lēmumu pieņemšanu apgrūtina daudzās iesaistītās puses
Pēc virsnieka domām, situāciju sarežģī tas, ka lēmumi par kopīgu nostāju jāpieņem lielam skaitam valstu, tāpēc vienprātību panākt nav viegli. Tomēr, viņaprāt, tā kā Krievija neapstājas, pret to vērstajām darbībām būtu jābūt daudz drastiskākām, tostarp ekonomiskā spiediena ziņā.
Tirdzniecība ar Krieviju turpinās
Slaidiņš norādīja uz pretrunu starp runām par Krievijas ierobežošanu un realitāti — tirdzniecība ar Krieviju joprojām nav pilnībā pārtraukta. Viņš minēja, ka Eiropa turpina saņemt gāzi no Krievijas, kā arī vairākas NATO dalībvalstis, tostarp Turcija, turpina iepirkt Krievijas naftu.
Augsta līmeņa sarunas nenotiek bez iemesla
Komentējot nesen notikušās ASV un Krievijas amatpersonu sarunas, Slaidiņš uzsvēra, ka šādas tikšanās vienmēr norit ar konkrētu nolūku, pat ja sabiedrībai nav zināms to saturs. Viņaprāt, šādu vizīšu laikā tiek nodoti noteikti signāli starp pusēm, un tas, ka sarunas vispār notiek, liecina par to nozīmīgumu.
