Slaidiņš: Ukraina izbūvējusi 300 km garu jaunu aizsardzības līniju austrumos
NBS majors Jānis Slaidiņš skaidro, ka Ukraina izveidojusi apjomīgu, daudzslāņainu fortifikāciju sistēmu, kas paredzēta Krievijas ofensīvas palēnināšanai, nevis tās pilnīgai apturēšanai.
Raidījumā TV24 “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš pastāstīja par jaunākajām tendencēm Ukrainas aizsardzības pozīciju veidošanā. Pēc viņa teiktā, Ukrainas spēki austrumu virzienā ir izbūvējuši aptuveni 300 kilometru garu jaunu aizsardzības līniju.
Šajā sistēmā ietilpst prettanku grāvji, betona pretbruņutehnikas šķēršļi, ko bieži dēvē par “zobiem”, kā arī vairāki secīgi aizsardzības līmeņi. Slaidiņš norādīja, ka aizsardzība ir veidota ešelonveidā – aiz vienas līnijas seko nākamā, tad vēl viena un vēl.
Pielāgošanās dronu draudiem
Mūsdienu kara apstākļos, kur droni ieņem arvien lielāku lomu, aizsardzības pozīcijas tiek veidotas atšķirīgi no agrākajām. Atsevišķos posmos ceļi tiek pārklāti ar tīkliem, lai pasargātu no dronu triecieniem, tomēr tiek saglabāti arī koridori spēku un tehnikas manevriem. Papildus teritorijās tiek izvietotas mīnas.
Efekts – palēnināšana, nevis apturēšana
Eksperts uzsvēra, ka pat šāda vēriena fortifikāciju sistēma pati par sevi nespēj pilnībā apturēt Krievijas karaspēka virzību. Tās galvenā funkcija ir samazināt uzbrukuma tempu un padarīt pretinieka spēku virzīšanos apgrūtinošāku.
Par piemēru minēta situācija Doneckas apgabalā, kur daļa aizsardzības līniju iepriekš nebija pilnībā pabeigtas. Slaidiņš atzīmēja, ka arī cauri šādām nepabeigtām pozīcijām Krievijas spēkiem bijis jāvirzās ilgstoši. Tas liecina, ka pat nepabeigta fortifikāciju sistēma var ievērojami palēnināt uzbrūkošās puses virzību, savukārt pilnībā izbūvētas, daudzlīmeņu aizsardzības līnijas varētu Krievijas ofensīvas tempu samazināt vēl vairāk.
