Slovēnijā referendumā noraidīts likumprojekts par izmeklēšanas komisiju pilnvarām
Slovēnijas vēlētāji svētdienas referendumā tikko manāmā pārsvarā noraidīja valdības likumprojektu par parlamenta izmeklēšanas komisiju pilnvaru paplašināšanu. Tas ir trieciens premjerministra Janeza Janšas reformu kursam.
Slovēnijā, Eiropas Savienības dalībvalstī, svētdien notika saistošs referendums, kurā vēlētāji ar niecīgu pārsvaru noraidīja valdības virzīto likumprojektu par parlamenta izmeklēšanas komisiju pilnvaru paplašināšanu. Rezultāts ir trieciens nacionālistiskā premjerministra Janeza Janšas reformu programmai, ko opozīcija raksturo kā autoritāru.
Pēc datiem, saskaitot 99 procentus balsu, pret likumprojektu nobalsoja 51 procents, par – 49 procenti. Tā kā referendums bija saistošs, noraidītais likums nestāsies spēkā.
Ko paredzēja likumprojekts
Ja likums būtu pieņemts, personām, kuras izmeklēšanas komisija izsauc sniegt liecības, būtu jāierodas nekavējoties. Līdz komisijas darba beigām tās nevarētu apstrīdēt izsaukumu tiesā. Opozīcija norādīja, ka šādi izsauktie cilvēki varētu tikt spiesti atklāt sensitīvu informāciju, un apgalvoja, ka valdība faktiski veido “politisko policiju”.
Aktivitāte un politiskais fons
Mediji un analītiķi bija prognozējuši zemu aktivitāti, taču daļējie rezultāti rāda, ka nobalsoja 53,7 procenti balsstiesīgo. Tas ir augstākais dalības līmenis referendumā Slovēnijas vēsturē.
Janša pie varas nonāca pēc tam, kad liberālais ekspremjers Roberts Golobs nespēja izveidot valdību, kaut gan viņa partija martā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja ar nelielu pārsvaru. Pieredzējušais politiķis, kurš apbrīno ASV prezidentu Donaldu Trampu, solījis “lētāku valsti, bet ar labāku kvalitāti”. Viņš ir ierosinājis samazināt darbvietu skaitu publiskajā sektorā un griezt finansējumu cilvēktiesību organizācijām, par ko saņēmis politisko pretinieku kritiku.
Pirms balsojuma opozīcijas līderis Golobs brīdināja, ka divu miljonu iedzīvotāju valsts saskaras ar “īstu pārbaudījumu, cik noturīga ir Slovēnijas demokrātija”.
