Smaržzine Marika Rozenberga: kāpēc deguns atceras to, ko prāts jau aizmirsis
Aizkraukles puses izdevums Staburags publicējis sarunu ar smaržzini Mariku Rozenbergu par ožu, smaržu atmiņu un emocijām. Saruna skar arī jautājumu, vai pastāv Latvijas smarža.
Aizkraukles novada izdevums “Staburags” publicējis interviju ar smaržzini Mariku Rozenbergu, kurā aplūkota oža – maņa, par kuru ikdienā runā samērā maz. Rozenberga ir bloga “Seko degunam!” autore un vada smaržu iepazīšanas pasākumus. Sarunas centrā ir jautājums, kāpēc aromāti tik strauji atsauc atmiņā sen piedzīvoto, un kāpēc bērnībā sajustas smaržas vienā mirklī pārceļ cilvēku atpakaļ tā laika sajūtās.
Saruna sākas ar personisku pieredzi
Interviju veidojušais žurnālists stāsta, ka, kļūstot vecākam, viņam smaržu uztvere nez kāpēc uzlabojusies, un brīžiem tas kļūst par apgrūtinājumu. Viņa mājās esot bieži sastopami pačūlijas smaržkociņi, bet atmiņā palikusi bērnībā iepazītā vecas automašīnas smarža.
Ko dara Rozenbergas pasākumos
Pasākumos dalībnieki iepazīst aromātus un to izejvielas, mācās atšķirt notis un pamazām veido savu smaržu atmiņu krājumu. Sarunā runāts arī par ožas saikni ar emocijām, par to, vai ir Latvijas smarža, un par to, ko īsti pērkam smaržu pudelītē.
Saikne ar Aizkraukles pusi
Rozenberga atklāj, ka viņas mamma vairākus gadus dzīvojusi Koknesē pie Pērses upes, kur ģimenei bijis lauku īpašums. Pati viņa dzimusi Saulkrastos un dzīvojusi Rīgā. Reklāmas jomā strādājusi, kā pati saka, “simt gadus”, rakstījusi dialogus seriālam “UgunsGrēks” un veidojusi grāmatas. Interese par smaržām, pēc viņas teiktā, ienākusi dabiski, un tagad viņa to izplata arī citiem interesentiem.
