Smiltenē sāk atjaunot dabiskās pļavas – eksperiments izraisa diskusijas
Smiltenes novada pašvaldība divās teritorijās apzināti nepļauj zāli, lai veicinātu dabisko pļavu atjaunošanos. Iedzīvotāju viedokļi dalās – vieni atbalsta iniciatīvu, citi norāda uz pretrunām ar pļaušanas noteikumiem privātīpašumos.

Smiltenes novada pašvaldība šovasar uzsākusi eksperimentu, kura mērķis ir atjaunot dabiskās pļavas pilsētvidē. Divās vietās – Vecajā parkā pie dzejnieces Marikas Svīķes piemiņas vietas un zālājā pie Daugavas, Valkas un Audēju ielas apļveida krustojuma – zāle netiek pļauta, lai ļautu augiem izaugt un izsēties. Pļaušana paredzēta tikai vienu reizi augustā, pēc sēklu nobriešanas.
Iniciatīvu skaidroja Smiltenes novada deputāts Ģirts Freibergs, kurš savā „Facebook” kontā publicēja paskaidrojumu. Tas izraisīja plašas diskusijas, kurās pausts gan atbalsts, gan kritika. Kārlis Pētersons komentārā pateicās par iniciatīvu un uzsvēra, ka dabas daudzveidību var saglabāt, tikai ļaujot augiem izaugt un izsēties. Viņš izteica atzinību arī pašvaldības ainavu arhitektei Unai Raiskumai.
Savukārt Edijs Kokorevičs kritizēja pieeju, norādot uz pretrunām: privātīpašnieki par nepļautu zāli tiek sodīti, bet pašvaldība pati audzē „pļaviņu” pilsētas centrā. Daži komentētāji ironiski ieteica, ka iedzīvotāji varētu izlikt zīmes „dabisko pļavu atjaunošana”, lai izvairītos no sodiem.
Smiltenes novadā ir spēkā saistošie noteikumi, kas uzliek par pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekiem kopt arī piegulošās publiskās teritorijas, tostarp regulāri pļaut zālienu. Par neievērošanu fiziskām personām draud brīdinājums vai naudas sods līdz 20 soda vienībām, juridiskām personām – līdz 50 soda vienībām.
Autore, kura pauda viedokli avotā, atzina, ka atbalsta eksperimentu, bet pati savu dārzu pļauj regulāri, jo tas ir nepieciešams. Viņa uzskata, ka pilsētvidē būtu interesanti, ja glīti nopļauti mauriņi mijas ar dabiskām pļavām, jo dzīvē ne viss ir kā glancētā žurnālā.


