Smiltēns: Latvijai 2029. un 2030. gadā draud pirmsbankrota situācijai pietuvināti apstākļi

Latvijai priekšā var būt smagi taupības pasākumi, un politiķiem būs jāizšķiras, vai viņi ir gatavi uzņemties atbildību par nepopulāriem lēmumiem. To TV24 raidījumā “Kārtības rullis” 7. novembrī sacīja 15. Saeimas priekšsēdētājs, “Apvienotā saraksta” deputāts un Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Vērtējums par budžeta situāciju

Komentējot budžeta iztrūkuma aprēķinus, ko iepriekš nosaucis Ainārs Šlesers un kas sasniedza miljardus eiro, Smiltēns teica, ka Latvijas finanšu stāvoklis ir ļoti sarežģīts. Viņaprāt, 2029. un 2030. gada perspektīvā valsts var nonākt apstākļos, kas ir pietuvināti pirmsbankrota situācijai.

Smiltēns uzskata, ka jārada apstākļi investīciju ienākšanai valstī. Spēcīgāka ekonomika nozīmētu lielākus budžeta ieņēmumus un mazāku vajadzību samazināt izdevumus. Tomēr no nepopulāriem taupības lēmumiem, visticamāk, izvairīties neizdosies.

Simboliskais solis un aizsardzība

Kā vienu no pirmajiem soļiem politiķis minēja deputātu kompensāciju samazināšanu uz pusi. Viņš norādīja, ka tas parādītu politiķu gatavību pašiem uzņemties daļu atbildības.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, Latvijai jāsaglabā aizsardzības finansējums 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, lai nodrošinātu valsts drošību.

Konkrēti pasākumi vēl nav saskaņoti

Pagaidām Smiltēns nevēlējās nosaukt konkrētus lielos izdevumu samazināšanas pasākumus, jo tie vēl neesot kopīgi izdiskutēti ar politiskajām partijām. Vispirms esot jāvienojas par kopīgu rīcības plānu, ko pēc tam vajadzēs izskaidrot sabiedrībai.

Viņš pieļāva, ka sarežģītu lēmumu priekšā var nonākt arī dzelzceļa projekts “Rail Baltica” un aviokompānija “airBaltic”. Ja finansējuma nebūs pietiekami, var nākties lemt par būtiskām izmaiņām šo projektu īstenošanā un turpmākajā darbībā.