Smiltēns: Mērķis ir uzsākt ceļu uz jaunu Kriminālprocesa likumu

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) intervijā aģentūrai LETA iezīmējis tuvākos darbus, sadalot tos īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumos. Viens no galvenajiem mērķiem ir panākt virzību uz jauna Kriminālprocesa likuma izstrādi, lai gan tā pilnīga izveide nav iespējama dažu mēnešu laikā. Jau tagad ministrija uzsākusi konsultācijas ar tiesu varu, advokatūru un ģenerālprokuroru. Tieslietu padomē panākta vienošanās par darba grupas izveidi tās paspārnē, kurā piedalīsies visu iesaistīto pušu pārstāvji. Darba grupas uzdevums būs identificēt galvenās problēmas Kriminālprocesa likuma piemērošanā un pēc trijiem četriem mēnešiem sniegt pamatotu lēmumu, vai nepieciešams radikāls likuma atjauninājums.

Jau paveiktais un reformas

Smiltēns atzīmēja, ka pirmie soļi jau sperti. Ārkārtas kārtībā sagatavoti grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kurus Saeima pieņēma divos lasījumos 18. jūnijā. Notikusi arī starpministriju sanāksme par kompensācijas mehānismu dronu izraisīto zaudējumu segšanai, tomēr diskusijas iestrēgušas detaļās. Panākta vienošanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju par tiesu sistēmas reformu – tiesnešu palīgi pakāpeniski tiks pārveidoti par tiesu juristiem ar mērķi uzlabot spriedumu kvalitāti un kapacitāti. Algas šajā jomā plānots palielināt no 1600 eiro līdz 2600 eiro pirms nodokļiem.

Modernizācija un digitalizācija

Ministrs norādījis uz nepieciešamību modernizēt valsts pārvaldi, par piemēru minot Igauniju, kur tieslietu ministrija atbild arī par digitalizāciju. Latvijā ir sākts pilotprojekts kadastrālo vērtību aprēķina automatizācijai, izmantojot mākslīgo intelektu. Pašlaik šis darbs izmaksā 6–7 miljonus eiro gadā, bet ar automatizāciju varētu ietaupīt vismaz 5 miljonus eiro, ieviešanas izmaksām pirmajā gadā esot 1,8 miljoniem. Smiltēns uzsvēra, ka mērķis nav palielināt nekustamā īpašuma nodokli, bet radīt sabiedrībai noderīgu instrumentu.

Problēmas kriminālprocesos

Smiltēns atzina, ka krimināllietu izskatīšana tiesās joprojām ieilgst, īpaši apelācijas instancē. Viņš salīdzināja pašreizējo Kriminālprocesa likumu ar 20 gadus vecu automašīnu, kurai veikti vairāk nekā 60 grozījumi. Ministrs norādīja, ka ilgstoši procesi rada zaudējumus reputācijai un investīcijām, jo arestētie līdzekļi var sagraut uzņēmumus pat tad, ja apsūdzība vēlāk neapstiprinās. Viņš uzsvēra, ka jāatrod līdzsvars starp taisnīgu tiesu un saprātīgu termiņu.

Attiecībā uz nelegālo migrantu pārvadāšanu Smiltēns pieminēja, ka sākotnēji tiesas piesprieda pārāk vieglus sodus, bet pēc sadarbības ar drošības dienestiem un tiesnešu informēšanas situācija uzlabojusies. Viņš uzsvēra, ka tiesu varai ir būtiska loma ekonomiskajā izaugsmē – tā var būt vai nu "rokas bremze", vai "gāzes pedālis".