Sociālajos tīklos uzmanību piesaista video ar nekūstošu 'Karlsona' saldējumu; eksperti skaidro iemeslus

Sociālajos tīklos lielu rezonansi izraisījis kādas sievietes publicēts video, kurā viņa demonstrē eksperimentu ar populāro saldējumu 'Karlsons'. Video autore atstājusi našķi uz šķīvja visu dienu istabas temperatūrā, taču tas nav izkusis tā, kā daudzi sagaidītu no klasiska saldējuma. 'Karlsons nekūst,' raksta autore, izraisot asas debates.

Komentāros dalījās viedokļi – daži pauž sašutumu un aicina rūpīgāk lasīt produktu sastāvu, norādot, ka 'Karlsons' nemaz neesot klasisks saldējums. Citi norāda, ka šādi saldēti deserti ar glazūru, taukvielām un stabilizētājiem istabas temperatūrā ne vienmēr izkūst kā parasts plombīrs. Diskusijā iesaistījās arī tie, kas uzskata, ka notikušais tiek pārspīlēts – viņi skaidro, ka šokolādes glazūra, taukvielas un pildījuma struktūra ietekmē kušanu.

Kāpēc daži saldējumi nekūst tik ātri?

Eksperti skaidro, ka saldējumu kušanu ietekmē vairāki faktori, tostarp stabilizētāji (piemēram, guāra sveķi E412, ksantāna sveķi E415), emulgatori (mono- un diglicerīdi E471), augu tauki un glazūra. Šīs vielas palīdz noturēt struktūru un kavē ledus kristālu veidošanos. Arī putošanas procesā ievadītais gaiss un cukura sīrupi ietekmē produkta uzvedību siltumā.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) norāda, ka ES atļautās pārtikas piedevas pirms lietošanas tiek rūpīgi izvērtētas. Tas, ka produkts kūst lēnāk, automātiski nenozīmē, ka tas ir kaitīgs. Tomēr patērētājiem ieteicams pievērst uzmanību marķējumam – ja uz iepakojuma rakstīts 'saldēts deserts' vai satur augu taukus un E numurus, produkts, visticamāk, nebūs klasisks saldējums.

Šis gadījums atgādina par sastāvu lasīšanas nozīmi un to, ka ne visi saldētie deserti ir vienādi. Lai gan sociālajos tīklos bieži izceļ šādus 'eksperimentus', eksperti aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par produktu bīstamību, bet gan izvērtēt sastāvu atbilstoši savām vēlmēm.