Sociologs: zema vēlētāju aktivitāte vēlēšanās nav nejaušība
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda, ka vēlēšanās nobalsojuši vien 51% vēlētāju, un uzskata, ka zemā aktivitāte izriet no ilgstošas neapmierinātības un vilšanās politiskajos spēkos.
Pēc jaunākajiem datiem, uz vēlēšanu iecirkņiem devās 51% balsstiesīgo iedzīvotāju. Socioloģiskās aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš skaidro, ka šāda zema vēlētāju aktivitāte nav gadījuma rakstura parādība, bet gan ilgstoša procesa sekas.
Neapmierinātība ilgst gadiem
Kaktiņš norāda, ka jau apmēram divdesmit gadu lielākā daļa valsts iedzīvotāju pauž neapmierinātību ar situāciju Latvijā un vēlas nozīmīgas, pat radikālas pārmaiņas. Tomēr šajās vēlēšanās vairākums vēlētāju neesot saskatījis politisko spēku, kas spētu dot cerību uz šādām pārmaiņām.
Krievvalodīgo vēlētāju pasivitāte
Kā otru iemeslu zemajai vēlētāju aktivitātei sociologs min to vēlētāju pasivitāti, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda. Šī iedzīvotāju grupa, pēc Kaktiņa vērtējuma, vēlēšanās piedalījusies īpaši kūtri, kas arī ietekmējis vispārējo rezultātu.
Sociologs tādējādi saista zemo vēlētāju aktivitāti ar diviem faktoriem — ilgstošu vilšanos esošajā politiskajā piedāvājumā un konkrētas iedzīvotāju grupas zemāku iesaisti vēlēšanu procesā.
/nginx/o/2026/10/04/17954713t1h7720.jpg)