Šodien vēsturē: pirms 1390 gadiem beidzās kauja pie Jarmukas, kas mainīja Tuvo Austrumu likteni
636. gada 20. augustā noslēdzās sešas dienas ilgā kauja pie Jarmukas upes, kurā arābu spēki sakāva Bizantijas armiju, atverot ceļu islāma ekspansijai Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
Pirms 1390 gadiem, 636. gada 20. augustā, noslēdzās viena no nozīmīgākajām kaujām agrīnajā islāma vēsturē — kauja pie Jarmukas upes. Tā ilga sešas dienas, sākoties 15. augustā, un norisinājās apgabalā, kas šodien robežojas ar Sīriju, Jordāniju un Izraēlu.
Kaujas norise
Kaujā sadūrās arābu armija un Bizantijas impērijas spēki. Arābu karaspēku vadīja karavadonis Halīds ibn al-Valīds, kurš tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem militārajiem stratēģiem. Pret viņu stājās Bizantijas imperatora Hērklija sūtītie spēki.
Sešu dienu cīņās arābu armija guva pārliecinošu uzvaru, sagraujot Bizantijas karaspēku. Šī sakāve kļuva par pagrieziena punktu Bizantijas ietekmei reģionā.
Sekas vēsturei
Pēc kaujas pie Jarmukas Bizantijas impērija zaudēja spēju efektīvi pretoties arābu virzībai. Tas atvēra ceļu tālākai islāma izplatībai — vispirms Tuvo Austrumu teritorijās, vēlāk arī Ziemeļāfrikā. Vēsturnieki šo kauju uzskata par vienu no izšķirošākajiem notikumiem, kas noteica reģiona un pasaules turpmāko attīstību gadsimtiem uz priekšu, jo tā būtiski mainīja spēku samēru starp kristīgo Bizantiju un jauno islāma valsti.
