Šogad krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši vairāk nekā 16 miljonus eiro

Latvijā krāpniecībā cietušo iedzīvotāju zaudējumi šogad pirmajos deviņos mēnešos pārsniedz 16 miljonus eiro. Tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika par ziņotajiem noziegumiem. Policija norāda, ka patiesais upuru skaits un zaudējumu apmērs, iespējams, ir krietni lielāks, jo ne visi cietušie vēršas pie likumsargiem. Šogad zināmi vairāk nekā 1375 apkrāptie. Salīdzinājumam: 2024. gadā izkrāptā summa bija nedaudz virs 16 miljoniem eiro, bet 2025. gadā – 23,7 miljoni eiro.

Shēmas, kā tās darbojas, vairākus mēnešus pētīja raidījums "Nekā personīga" sadarbībā ar Valsts policijas izmeklētājiem.

Sergeja stāsts

Viens no cietušajiem ir Rīgā dzīvojošs pensionārs Sergejs, kurš strādā par šoferi. Viņam piezvanīja cilvēks, kas uzdevās par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbinieku, un teica, ka kurjers atvedīs vēstuli. Pēc koda apstiprināšanas ar "Smart ID" vīrietim ziņu atsūtīja it kā bankas "SEB" kiberdrošības speciālisti, kas apgalvoja, ka uz viņa vārda tiek ņemti kredīti. Saziņa notika "WhatsApp" lietotnē, un krāpnieki panāca, ka viņš ieslēdz ekrāna kopīgošanu un apstiprina "Smart ID" pieprasījumus.

Sergeja kontā nonāca vairāk nekā 11 tūkstoši eiro, bet viņš pēc krāpnieku norādījumiem caur "Omniva" pakomātu nosūtīja savu bankas karti. Dažās stundās no bankomātiem tika izņemti gandrīz 4,5 tūkstoši eiro. Īstā banka kontu un karti nobloķēja, bet sieva un dēls izsauca policiju, kas vīrieti pārtvēra pie bankas.

Policijas eksperiments

Izmeklētāji vienojās ar banku, ka Sergejam izsniegs tukšu aploksni, un sekoja tās ceļam. Krāpnieku norādīts, viņš to ievietoja pakomātā. Tur to paņemt ieradās divi jaunieši, kas aizturēti. Viņi stāstīja, ka Latvijā ieradušies pirms dažām dienām un darbu atraduši "Telegram" kanālā. Kas stāv aiz shēmas, noskaidrot neizdevās.

Starptautiskas grupas

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersona Solvita Sļadze norāda, ka grupējumi investē līdzekļus rīkos un jaunajās tehnoloģijās. Populārākā shēma ir telefonkrāpšana no zvanu centriem, kur var strādāt vairāk nekā 100 cilvēku. Pavasarī policija kopā ar Ukrainas kolēģiem apturēja zvanu centru Harkivā. Naudas legalizācija kļuvusi dārgāka, un tajā izmanto naudas mūļus, čaulas uzņēmumus un kriptoaktīvus.