Somija pabeigusi žogu būvniecību pie robežas ar Krieviju
Somija ir pabeigusi 200 kilometrus garu žogu gar savu austrumu robežu ar Krieviju, trīs gadus pēc projekta uzsākšanas. Iekšlietu ministre norādīja, ka barjera vērsta pret pieaugošajiem drošības riskiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Somijas sabiedriskais raidorganizācija Yle pirmdien vēstīja, ka valsts ir pabeigusi būvēt žogu gar aptuveni 200 kilometru garu posmu savas robežas ar Krieviju. Projekts, kas aizsākās pirms trim gadiem, tagad ir noslēdzies.
Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena pabeigto būvi prezentēja pie slēgta robežšķērsošanas punkta. Viņa skaidroja, ka žogs ir atbilde uz pieaugošajiem drošības apdraudējumiem, kas radušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un pieļāva, ka barjeru varētu paplašināt arī turpmāk. Ministre uzsvēra vajadzību pēc ES finansējuma austrumu dalībvalstīm, lai varētu īstenot līdzīgus projektus.
Izmaksas un tehniskais aprīkojums
Saskaņā ar Somijas robežsardzes datiem, žoga būvniecība izmaksājusi 356 miljonus eiro, bet ikgadējā uzturēšana prognozēta 2–3 miljonu eiro apmērā. Dzeloņdrātu žogs klāj Somijas dienvidaustrumu robežu ar Krieviju, kā arī daļu no austrumu robežas posma. Barjera aprīkota ar patruļceļiem, skaļruņiem, nakts apgaismojumu un novērošanas kamerām.
Somijas un Krievijas kopējā robeža ir 1340 kilometru gara — garākā starp jebkuru ES vai NATO dalībvalsti. Līdzīgi žogi jau uzbūvēti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā gar to robežām ar Baltkrieviju, lai apturētu migrantu plūsmu.
Robežas slēgšana un turpmākie soļi
Somija kopš 2023. gada decembra uz nenoteiktu laiku slēgusi robežšķērsošanas punktus ar Krieviju pēc patvēruma meklētāju pieplūduma, ko Helsinki dēvēja par tā saukto hibrīduzbrukumu atbildē uz Somijas pievienošanos NATO 2023. gada aprīlī. Kremlis šos apgalvojumus noraidījis.
Vasarā Krievija bez paskaidrojumiem slēdza piecus dzelzceļa robežšķērsošanas punktus ar Somiju, nenorādot arī iespējamo atkalatvēršanas laiku. Pagājušajā nedēļā Somijas valdība ierosināja pagarināt Robeždrošības likumu līdz 2028. gada 31. decembrim — pagaidu likumu, kas robežsargiem ļauj noteiktos apstākļos noraidīt patvēruma meklētājus.
