Somijā tikai 2% iedzīvotāju vēlas pašreizējās valdības turpināšanu
Yle pasūtītā aptauja liecina, ka pēc nākamā gada pavasara parlamenta vēlēšanām Somijā valdības turpināšanu esošajā sastāvā atbalsta vien 2% iedzīvotāju, un skaidra favorīta koalīcijai starp vēlētājiem nav.
Socioloģiskā dienesta Taloustutkimus aptauja, ko pasūtījusi sabiedriskā raidorganizācija Yle, atklāj, ka pēc 2025. gada pavasara parlamenta vēlēšanām tikai divi procenti Somijas iedzīvotāju vēlētos, lai valsti turpinātu vadīt pašreizējā valdība tādā pašā sastāvā. Pat starp Koalīcijas partijas, "Patiesie somi", Zviedru tautas partijas un Kristīgo demokrātu atbalstītājiem, kas kopā veido esošo koalīciju, valdības turpināšana nav prioritārā izvēle.
Aptaujā nav izkristalizējusies neviena skaidri dominējoša koalīcijas alternatīva — atbildes sadalījušās gandrīz vienmērīgi starp vairākiem variantiem. Visbiežāk kā vēlamākā valdība minēta "sarkani zaļā" koalīcija Sociāldemokrātiskās partijas vadībā (13%), kas atgādinātu iepriekšējās Antti Rinnes un Sannas Marinas valdības. Gandrīz tikpat lielu atbalstu guvušas kreisā valdība SDP vadībā (12%), zili sarkanā koalīcija starp Koalīcijas partiju un sociāldemokrātiem (11%), kā arī labējā valdība "Patieso somu" vadībā (11%) — pēdējās popularitāte gandrīz pilnībā balstīta uz šīs partijas un Kristīgo demokrātu atbalstītāju viedokli.
Tamperes Universitātes politoloģijas profesore Elina Kestilä-Kekkonena, komentējot rezultātus, uzsvēra, ka tikai neliela daļa pašreizējo valdošo partiju atbalstītāju cer uz premjerministra Petteri Orpo vadītās valdības turpināšanu. "Nepieciešams kaut kas jauns. Opozīcija vienmēr ir spēcīgāka, pat ja tā nepiedāvā skaidru alternatīvu," viņa secināja.
Desmit gadus veco alternatīvu — valdību Somijas Centra partijas vadībā ar Koalīcijas partiju un "Patiesajiem somiem" kā koalīcijas partneriem — atbalstīja tikai 5% aptaujāto.
Aptauja atklāja arī dzimumu atšķirības: sievietes biežāk atbalsta sociāldemokrātu vadītu valdību, bet vīrieši — labējas valdības. Kestilä-Kekkonena norādīja, ka līdzīga tendence vērojama arī citviet Eiropā, saistot to ar mūsdienu dzimumu plaisu, kas iezīmējās jau iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. Pēc viņas vārdiem, augsti izglītotas sievietes Eiropā lielā mērā sliecas atbalstīt kreisās partijas, bet zemāk izglītoti vīrieši dod priekšroku labējām — šī atšķirība lielā mērā sakrīt ar izglītības līmeņa plaisu.
