Somijā valdības lēmumi padziļina plaisu starp trūcīgajiem un turīgajiem
Somijas institūta Labore pētījums liecina, ka valdības sociālā atbalsta samazinājumi ir palielinājuši nabadzību vairāk, nekā gaidīts, vienlaikus nodokļu lēmumi ir palielinājuši turīgāko iedzīvotāju ienākumus. Zem nabadzības sliekšņa nonākuši gandrīz 99 000 papildu cilvēku.
Somijas pētniecības institūta Labore jauns pētījums atklāj, ka premjera Petēri Orpo valdības pieņemtie lēmumi ir palielinājuši nabadzību valstī spēcīgāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Vienlaikus nodokļu politikas izmaiņas ir nesušas papildu ienākumus turīgākajiem iedzīvotājiem.
Saskaņā ar pētījuma datiem, nabadzīgāko 5% iedzīvotāju vidējie ienākumi samazinājušies par 828 eiro gadā, kas veido aptuveni 7% no šīs grupas kopējiem ienākumiem. Turpretī turīgāko 5% ienākumi pieauguši vidēji par 2137 eiro gadā jeb gandrīz 2%.
Kopumā valdības lēmumu dēļ zemu ienākumu cilvēku skaits pieaudzis par gandrīz 99 000. Par maznodrošinātiem uzskata tos, kuru ienākumi nesasniedz 60% no valsts vidējā (mediānas) ienākuma.
Labore vadošā pētniece Milla Nijisele norādīja, ka pieaug ne tikai to cilvēku skaits, kuru ienākumi krīt zem nabadzības sliekšņa, bet arī pasliktinās to finansiālais stāvoklis, kuriem jau iepriekš bija zemi ienākumi.
Nabadzība skar arī strādājošos
Pētījums liecina, ka sociālā atbalsta samazinājumi īpaši smagi skāruši maznodrošinātus strādājošos, kuri papildus algai saņem sociālos pabalstus. Pēc Nijiseles teiktā, pabalstu samazinājumi pastiprina nabadzību ne tikai tiem, kas ir ārpus darba tirgus, bet arī strādājošajiem, jo sociālie maksājumi papildina daudzu cilvēku ienākumus.
Valdības lēmumi palielinājuši arī bērnu skaitu, kas dzīvo maznodrošinātās ģimenēs, par aptuveni 26 000. Šobrīd 18,4% bērnu dzīvo mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, kas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā pirms likumdošanas izmaiņām.
Valdība samazinājusi izdevumus bezdarbnieka pabalstiem, stipendijām un mājokļa pabalstiem par kopumā aptuveni 1,8 miljardiem eiro. Vienlaikus izdevumi pamata iztikas minimuma nodrošināšanas pabalstam pieauguši par vairākiem simtiem miljonu eiro, jo vairāk maznodrošināto pārgājuši uz šo atbalsta veidu.
Samazinot sociālo atbalstu, valdība centās ietaupīt budžeta līdzekļus un stiprināt motivāciju iesaistīties darba tirgū. Tomēr ekonomikas izaugsme ilgstoši palikusi vāja, bet bezdarbs turpinājis pieaugt.
