Somijā zīdastes masveidā iet bojā, ietriecoties stikla virsmās
Helsinku reģionā rudens migrācijas laikā atrasts liels skaits zīdastu, kas ietriekušās stikla konstrukcijās. Savvaļas dzīvnieku glābēji aicina putnus pasargāt, tostarp nemazgājot logus.
Somijas galvaspilsētas Helsinku reģionā šoruden ir atrasts neparasti daudz beigtu putnu, kas ietriekušies stikla virsmās. Par to, atsaucoties uz Somijas sabiedrisko raidorganizāciju Yle, raksta NRA. Visvairāk cieš zīdastes — migrējoši putni, kas no ziemeļiem lido uz dienvidiem, uz savām ziemošanas vietām. Situācija nodarbina savvaļas dzīvnieku glābšanas brīvprātīgos.
Kur putni atrasti
Sāra Fredriksone no Helsinku Savvaļas dzīvnieku palīdzības biedrības stāsta, ka bieži atrasti veseli bari. Laikraksts Helsingin Sanomat ziņoja, ka netālu no Ainoa iepirkšanās centra Espo pilsētā atrasti desmitiem putnu, kas ietriekušies stiklotās konstrukcijās. Pagājušajā nedēļā Helsinku universitātes Viikki pilsētiņas darbinieks atklāja pat 150 beigtu putnu stikla ejā starp ēkām. Daudz zīdastu ietriekušās arī Jetketsāri rajona augstceltnēs, kur putni pulcējas, lai ēstu tuvumā augošo pīlādžu ogas. Desmitiem putnu šobrīd tiek ārstēti Helsinku Metropolitēna dzīvnieku labturības biedrībā.
Iemesli
Fredriksone skaidro, ka zīdastes lido lielos baros un atšķirībā no pilsētu putniem nav pieradušas pie apbūvētas vides. Ziņas, ka fermentētas pīlādžu ogas putnus var apreibināt un apgrūtināt lidošanu, esot pretrunīgas, un precīza ietekme uz sadursmēm nav zināma. Viņa piebilst, ka arī tad, ja ogas putnus apreibina, uz zemes guļošs putns ir ievainots un tam vajadzīga palīdzība.
Padomi
Fredriksone vēlētos putniem draudzīgāku pilsētu attīstību. Viņa iesaka:
- turēt žalūzijas aizvērtas, lai putniem būtu vieglāk atpazīt logu;
- uz stikla ar ultravioleto marķieri uzzīmēt rakstus, ko cilvēks nemana, bet putns redz;
- nemazgāt logus, jo mazāk caurspīdīgs stikls izraisa retākas sadursmes;
- nestādīt ogu krūmus un pīlādžus pie augstām ēkām ar stikla fasādēm.
Saistība ar Latviju
Zīdaste Latviju izmanto ziemošanai un caurceļošanai. Latvijā stikla virsmu ir mazāk nekā Somijā, taču problēma iespējama, ja putnu ceļā būs lielas caurspīdīgas stikla konstrukcijas.
