Somijas parlaments atceļ kodolieroču aizliegumu valsts teritorijā

Somijas parlaments trešdien apstiprināja likumprojektu, kas būtiski maina valsts kodolieroču politiku. Dokuments atceļ kopš 1980. gadiem spēkā esošo pilnīgo aizliegumu ievest, ražot, uzglabāt un izmēģināt kodolieročus Somijā. Turpmāk šādas darbības būs atļautas, ja tās nepieciešamas aizsardzības pasākumiem vai NATO kolektīvo saistību izpildei.

Aizsardzības ministrs Anti Hēkkanens uzsvēra, ka ar šo lēmumu tiek stiprināta Somijas aizsardzība un nodrošināta pilnvērtīga NATO kodolieroču atturēšanas stratēģijas izmantošana valsts aizsardzībai. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Stubs norādīja, ka Somija miera laikā neplāno izvietot kodolieročus savā teritorijā.

Asas debates un opozīcijas kritika

Lēmumam pieņemšanas procesā pavadīja asas diskusijas. Opozīcija kritizēja valdību par ilggadējās kodolneitralitātes politikas pārskatīšanu, nepanākot plašu politisko spēku vienprātību. Likumprojekts paredz grozījumus Kodolenerģētikas likumā un Krimināllikumā.

Plašāks konteksts

Somija paralēli izvērtē iespēju pievienoties Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvai paplašināt Francijas kodolatturēšanas garantijas uz citām Eiropas valstīm. Politisks lēmums šajā jautājumā paredzēts rudenī.

Šīs izmaiņas notiek uz Eiropas kodolatturēšanas pārskatīšanas fona, ko veicina pieaugošie kara draudi no Krievijas puses un šaubas par ASV drošības garantiju ilgtspējību. Somija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pameta savu militārās neitralitātes statusu un 2023. gada aprīlī iestājās NATO. Krievija jau iepriekš asi kritizējusi ideju par kodolieroču izvietošanu Somijā.