Somijas skolu pieredze: svarīgs nevis ierīču skaits, bet spēja izvēlēties piemērotāko rīku
Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pētījums liecina, ka digitālās tehnoloģijas pašas par sevi neuzlabo mācīšanos – izšķiroša ir to pārdomāta izmantošana. Autore aicina arī Latvijā katram digitālam ieguldījumam noteikt konkrētu mācību mērķi.
Somijas skolas jau vairāk nekā desmit gadus plaši lieto digitālus mācību rīkus, un uzkrātā pieredze ļauj secināt – pati tehnoloģiju klātbūtne mācību rezultātus neuzlabo. To apliecina Somijas Nacionālās izglītības aģentūras veiktais pētījums par digitalizācijas ietekmi uz mācīšanos, prasmēm un skolēnu labbūtību. Izšķiroša nozīme esot tam, kā, kad un kādam nolūkam skolotājs izvēlas konkrētu rīku, nevis pašam ierīču skaitam skolā.
Rīka iegāde vēl nenozīmē tā lietderību
Somijas skolotāji bieži sāk lietot kādu ierīci vai platformu tikai tāpēc, ka skola to jau iegādājusies. Tomēr pirms rīka izmantošanas stundā ir jānosaka, ko tieši skolēns ar to apgūs, un jāparedz veids, kā pārbaudīt sasniegto rezultātu. Ja tehnoloģija traucē koncentrēties vai neveicina temata izpratni, no tās konkrētajā mācību stundā vajadzētu atteikties. Vienas klases skolēniem risinājums var noderēt, citiem – radīt papildu grūtības, jo atšķiras vecums un prasme strādāt patstāvīgi. Somijā nav vienotas centralizētas mācību materiālu izvēles sistēmas – skolotāji paši lemj par metodēm un materiāliem, tāpēc paši arī atbild par to izvērtēšanu.
Grāmatas un burtnīcas joprojām nozīmīgas
Neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, drukātie mācību līdzekļi Somijā saglabā nozīmi, un vērojama pat tendence atgriezties pie rakstīšanas ar roku. Darba burtnīcas regulāri tiek lietotas līdz pat 9. klasei arī digitalizētās skolās, jo tās ļauj skolotājam ātri pamanīt, kur skolēnam radusies kļūda.
Skolotāju prasmes un finansējums
Pētījums liecina, ka skolotāju digitālās prasmes ir nevienmērīgas, tāpēc nepieciešams ilgstošs atbalsts. Svarīgi ir ne tikai tehniski pārzināt rīku, bet spēt novērtēt, vai tas patiešām palīdz mācību procesā – to veicina regulāras skolotāju pārrunas un rezultātu salīdzināšana.
Somijā mācību materiālus finansē pašvaldības – vidēji ap 140 eiro uz skolēnu, Helsinkos pat virs 200 eiro, savukārt Latvijā šis rādītājs ir 35 eiro. Tas parāda, ka skolotāja metodiskā brīvība ir tieši saistīta ar skolas finansiālajām iespējām. Autore, kas ir Lapzemes Lietišķo zinātņu universitātes vecākā lektore, secina – mūsdienīga skola nav tā, kur digitālais aizstājis drukāto, bet tā, kur skolotājam ir iespēja izvēlēties katrai situācijai piemērotāko risinājumu.
