Somijas ziemeļos ugunsgrēkā iznīcināti 4,2 miljoni kilogramu sēklas kartupeļu
Naktī uz 6. novembri Tirneves pašvaldībā Somijas ziemeļos nodega noliktavu komplekss ar 4,2 miljoniem kilogramu sēklas kartupeļu. Somijas Pārtikas pārvalde brīdina, ka augstvērtīgas sēklas pieejamība būs ierobežota vairākus gadus.
Somijas ziemeļos, Tirneves pašvaldībā Ziemeļpohjanmas reģionā, naktī uz 6. novembri ugunsgrēkā iznīcinātas četras noliktavu halles un 4,2 miljoni kilogramu sēklas kartupeļu. Tas atbilst gandrīz piektdaļai valsts gada sēklas kartupeļu produkcijas, tāpēc Somijas Pārtikas pārvalde “Ruokavirasto” brīdina, ka nelaime ietekmēs augstvērtīgas sēklas pieejamību vairākus gadus.
Ugunsgrēks un zaudējumi
Somijas sabiedriskā medija “Yle” ziņās minēts, ka liesmas izpostīja aptuveni 4000 kvadrātmetru lielu noliktavu kompleksu. Par degošajām ēkām policijai plkst. 1.41 paziņoja garāmbraucējs. Laikraksts “Kaleva”, atsaucoties uz Oulu policiju, 12. novembrī vēstīja, ka kopējie zaudējumi aplēsti gandrīz desmit miljonu eiro apmērā. Summu palielina tas, ka objektā notika jaunas šķirošanas līnijas uzstādīšana, kā arī bojāto kartupeļu apsaimniekošanas izmaksas. Ugunsgrēka cēloni turpina noskaidrot policija.
Kāpēc sekas būs ilgstošas
Sēklas kartupeļi ir stādīšanai paredzēti bumbuļi, no kuriem izaudzē nākamo ražu. Sertificēto sēklu pārbauda, lai nodrošinātu šķirnes tīrību un ierobežotu slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Pārtikas pārvalde 11. novembrī skaidroja, ka ugunsgrēkā cietušas arī augstas kategorijas sēklas kartupeļu partijas, tādēļ zaudējumus nevarēs novērst vienā sezonā. Iestāde prognozē ietekmi uz augstvērtīgas sēklas pieejamību vairāku gadu garumā un, visticamāk, eksporta samazināšanos.
Tirneve kopā ar kaimiņu pašvaldību Liminku veido īpaši augstas kvalitātes jeb “High Grade” sēklas kartupeļu audzēšanas teritoriju. Eiropā šādas teritorijas ir tikai četras. Vēsais klimats un salīdzinoši nelielā kaitīgo organismu izplatība tur rada labvēlīgus apstākļus veselīgas sēklas audzēšanai.
Patērētājiem problēmu neprognozē
“Ruokavirasto” neparedz, ka ugunsgrēka sekas izjutīs patērētāji vai ka tās būs redzamas uz pusdienu galda. Nozares pārstāvji, ministrija un pārtikas pārvalde meklē risinājumus: tiek vērtēta ražošanas palielināšana un sēklas kartupeļu ievešana no ārvalstīm, ņemot vērā augu veselības riskus.
Ugunsgrēkā bojātos kartupeļus, visticamāk, nevarēs izmantot pat kā parastus bioloģiskos atkritumus, jo tie var būt piesārņoti ar dzēšanas ķimikālijām un citiem ugunsgrēka atkritumiem. Apjomu, kas pārsniedz simt kravas automašīnu ar piekabēm kravu, paredzēts nogādāt atkritumu apsaimniekošanas centrā.
