Spānijā atrastie neandertāliešu koka rīki saglabājušies akmenī atstātos nospiedumos
Spāņu arheologi Abric Romaní klinšu patvērumā netālu no Barselonas katalogizējuši 597 koka atliekas, kas saglabājušās kā doblumi kaļķakmenim līdzīgā garozā. No tiem 13 priekšmetus izgatavojuši vai apstrādājuši neandertālieši, tostarp šķēpus un nūju, kādas līdz šim nav atrastas.
Arheologu komanda Spānijā aprakstījusi neandertāliešu koka priekšmetus, kas saglabājušies kā doblu atspiedumi akmenī. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā Science Advances, un tas balstīts uz izrakumiem Abric Romaní klinšu patvērumā Kapeljadesā, uz rietumiem no Barselonas. Atradumi datēti ar laiku no 62 000 līdz 40 000 gadu atpakaļ, un tie ļauj retu reizi ielūkoties akmens laikmeta kokapstrādē, jo koks parasti ātri satrūd.
Patvērums atrodas pie travertīna klints. Travertīns ir kaļķakmens veids, ko veido ar kalciju bagāts avotu ūdens. Ūdens pilēja pāri patvēruma grīdai un klāja visu, kas tur gulēja, ar kalcija karbonāta garozu. Zem tās koks pakāpeniski sadalījās un atstāja doblumus, kas precīzi atkārto sākotnējo formu; dažkārt mikroskopā redzami pat koksnes šūnu kontūri.
Ko atrada
Kopumā katalogizētas 597 koka atliekas. Lielākā daļa ir dabiski stumbri, nokritušie zari un malka, galvenokārt no parastās priedes. Tikai 13 priekšmetus izgatavojuši vai pārveidojuši neandertālieši. Starp tiem ir šķēpi, rakšanas kāti, mizas paplātes, mājokļu daļas un nūja. Četras seklas paplātes no kadiķa mizas atrastas pie ugunskuriem; lielākā ir 55 reizes 20 centimetri. Vairāk nekā piecus metrus garš stienis, iespējams, kalpojis kā vēja aizsegs vai vienkārša būda.
Labāk saglabātais šķēps ir 2,45 metrus garš. Nūja izgatavota no viena koka gabala ar 16 centimetru rokturi un aptuveni 14 centimetrus augstu smailu galvu. Pētniece M. Gema Čakona no Katalonijas Cilvēka paleoekoloģijas un sociālās evolūcijas institūta (IPHES-CERCA) norāda, ka tieši tāda nav atrasta nekur citur. Vienīgais agrākais iespējamais nūjas piemērs, apmēram 400 000 gadu vecs, atrasts Zambijā.
Kāpēc tas svarīgi
Atšķirībā no citiem vecākajiem koka priekšmetiem, kas galvenokārt ir ieroči, šeit atradumi nāk no vietas, kur neandertālieši dzīvoja, gulēja un gatavoja ēdienu aptuveni 20 000 gadu garumā. Pēc Čakonas domām, materiālu izvēle liecina par plānošanu: rīkus taisīja no svaiga koka, malkai izmantoja sausu. Viņa arī uzskata, ka līdzīgi atradumi citur varētu būt palaisti garām laika un finansējuma trūkuma dēļ.
