Spānijā četru minūšu laikā nozagts bronzas laikmeta Vilenas dārgumu krājums
Nezināmi laupītāji Spānijas pilsētā Vilenā no muzeja izzaguši lielāko daļu bronzas laikmeta zelta dārgumu kolekcijas, operāciju paveicot vien dažu minūšu laikā. Amatpersonas apzīmē to par rūpīgi plānotu profesionālu laupīšanu.
Spānijas pilsētā Vilenā ceturtdienas rītā notikusi zibenīga laupīšana Vilenas muzejā, kur glabājās viens no nozīmīgākajiem aizvēsturiskajiem atradumiem Eiropā — tā sauktais Vilenas dārgums. Pēc pašvaldības pārstāvja teiktā, trauksmes signāls muzejā atskanējis ap pulksten 5.20 no rīta, un jau četras minūtes vēlāk laupītāji pametuši ēku. Darbība raksturota kā ārkārtīgi ātra un profesionāla.
Vilenas mērs Fulhensio Serdans žurnālistiem sacīja, ka zagļi paņēmuši lielāko daļu no 66 priekšmetiem, no kuriem lielākā daļa izgatavoti no zelta. Pēc vietējo mediju ziņām, muzejā atstāti vien daži priekšmeti — trīs sudraba trauki, aproce un daļa no ceremoniālā zižļa rotājuma. Mērs pauda dziļu satriektību, uzsverot, ka dārgums ir daļa no pilsētas mantojuma un bagātības.
Vēsturiska nozīme
Dārgumu 1963. gadā izsusējušā upes gultnē atklāja arheologs Hosē Marija Solers. Kolekcijā ietilpst 29 aproces, 11 bļodas, trīs pudeles un citi priekšmeti, kas datēti ar aptuveni 1000. gadu pirms mūsu ēras. Kopš 2024. gada maija tā izstādīta īpaši šim nolūkam iekārtotā telpā jaunajā Vilenas muzejā. Pētnieki jau ilgi interesējušies par dažu priekšmetu neparasto materiālu — daži veidoti no sudraba, dzelzs, dzintara un tumšas, rūsai līdzīgas vielas, kas, kā liecina nesen publicēts pētījums, varētu būt izkalta no reta meteorīta dzelzs. Zelta vērtība vien tiek lēsta ap 1,7 miljoniem eiro.
Iespējama novēršanas taktika
Pēc Spānijas valdības pārstāvja Alikantē teiktā, zagļi ieradušies vairākos transportlīdzekļos un muzejā iekļuvuši caur logu. Pašvaldības pārstāvis apgalvoja, ka visas drošības sistēmas bijušas aktivizētas un muzeja darbā nav bijis nekādu kļūdu. Neilgi pirms laupīšanas trauksme nostrādājusi arī pilsētas sporta centrā, un varasiestādes tagad pārbauda, vai tas nebija zagļu radīts novēršanas manevrs. Alikantes Universitātes arheoloģijas profesors Mauro Ernandess norādīja, ka operācija liecina par rūpīgu iepriekšēju plānošanu.
Šis ir jaunākais no vairākiem pēdējā laikā notikušajiem drošiem muzeju aplaupīšanas gadījumiem Eiropā, tostarp pagājušā gada Luvras aplaupīšanu Parīzē un mākslas darbu zādzības Itālijā. Eiropola ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis pēdējā laikā vērojušas pāreju uz vardarbīgākām un spēka pilnām metodēm, kas varētu liecināt par jaunu noziedzīgu tīklu iesaisti.
