Spānijas premjera Pedro Sančesa politiskā formula: mācība Lielbritānijas Andrī Bērnemam
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess astoņu gadu laikā pie varas kļuvis par vienu no skaļākajiem kreiso spēku balsīm Eiropā, taču mājās viņu apdraud korupcijas skandāli un dilstoša popularitāte. Analītiķi tagad meklē paralēles ar Lielbritānijas jauno premjeru Andriju Bērnemu.
Spānijas premjers Pedro Sančess starptautiskajai sabiedrībai izskatās kā retums – kreiso ideju politiķis, kurš, atšķirībā no daudziem Eiropas kolēģiem, jau kopš 2018. gada jūnija noturas pie varas. Viņš kļuvis par vienu no izteiktākajām kreiso spēku balsīm pasaules arēnā, asi kritizējot gan ASV rīcību Irānā, gan Izraēlas darbības Gazā.
Tomēr situācija Spānijas iekšienē ir sarežģītāka. Sančesa tuvāko cilvēku vidū rit apjomīgs korupcijas skandāls, kas skāris arī viņa brāli, sievu un priekšgājēju amatā, savukārt viņa partijas PSOE popularitāte aptaujās krītas. Papildu spriedzi rada nesenie notikumi Seūtā, kur Marokas policija nedēļas nogalē aizturēja 111 cilvēkus, kuri mēģināja nelegāli šķērsot robežu, kā arī postošie meža ugunsgrēki valstī.
No centrista līdz kreisā spārna simbolam
Madridē bāzētais žurnālists Eogans Gilmartins skaidro, ka Sančess sākotnēji, 2014. gadā kļūstot par PSOE līderi, bija kompromisa kandidāts ar centrisku noskaņojumu. Pēc partijas iekšējā apvērsuma un vairākiem vēlēšanu zaudējumiem 2016. gadā viņš uz laiku zaudēja līdera amatu, taču atgriezās pēc ceļojuma pa valsti, uzklausot ierindas biedrus un kreisos vēlētājus. Līdz 2017. gada vasarai viņš atkal vadīja partiju, bet 2018. gada jūnijā kļuva par premjeru.
Kopš tā laika Sančess īstenojis virkni progresīvu reformu – ieguldījis atjaunojamajā enerģijā, celts minimālo algu, paplašinājis abortu tiesības, aizliedzis tā sauktās "pārorientācijas terapijas" un ieviesis īres griestus, vienlaikus paaugstinot nodokļus turīgākajiem.
Ārpolitika kā glābšanas riņķis
Saskaroties ar iekšpolitiskām grūtībām un koalīcijas nespēju kopš 2023. gada pieņemt jaunu budžetu, Sančess pievērsies starptautiskajai politikai – atteicies ļaut izmantot ASV kopīgi apsaimniekotās bāzes triecienam pret Irānu un 2024. gadā oficiāli atzinis Palestīnas valsti.
- gada vēlēšanās Sančess izglāba savu pozīciju, vēlēšanas pasniedzot kā izvēli starp sevi un galēji labējiem spēkiem, vienlaikus uzsverot konkrētus sociālos ieguvumus. Analītiķi norāda, ka tieši šāda pieeja – imigrācijas un klimata jautājumos neatkāpjoties no progresīvas nostājas – varētu būt mācība arī jaunajam Lielbritānijas premjeram Andrijam Bērnemam, kurš pagaidām šajos jautājumos izvairās no skaidras nostājas.
