Spiegošanas apsūdzības Turcijā: spiediens uz valdības kritiķiem caur tuviniekiem
Stambulā pratināta un vēlāk atbrīvota vācu Heinriha Bēla fonda projektu koordinatore Jonka Verdioglu Šika, kuras vīrs ir opozīcijas deputāts Ahmets Šiks. Eksperti šādas lietas vērtē kā daļu no ilgstošas prakses, ar ko Turcija iebiedē kritiķus un sūta signālu ārvalstīm.
Stambulā pagājušajā trešdienas vakarā policija aizturēja Jonku Verdioglu Šiku, kas dzimusi un augusi Vācijā un 18 gadus strādā par projektu koordinatori Vācijas organizācijā Heinriha Bēla fondā. Fonds atbalsta projektus demokrātijas, sieviešu, minoritāšu un LGBTQ+ tiesību jomā. Pēc advokāta teiktā, viņu apsūdzēja politiskajā un militārajā spiegošanā. Šī gadījuma nozīme pārsniedz vienu cilvēku: tas ļauj saskatīt, kā Turcijas varas iestādes izmanto spiegošanas apsūdzības pret valdības kritiķiem.
Pratināšana un atbrīvošana
Pēc vēlāk publicētajiem pratināšanas protokoliem Verdioglu Šikai jautājumi par spiegošanu netika uzdoti. Prokuratūru šķita vairāk interesējam fonda darbība, un tika apspriesti naudas pārskaitījumi no fonda uz viņas bankas kontu. Viņa tika atbrīvota, taču uzzināja, ka viņai noteikts arī izbraukšanas aizliegums.
Aizturēšana raisīja sašutumu valdības kritiķu vidū. Viņas vīrs Ahmets Šiks ir pētnieciskais žurnālists un deputāts kreisās Turcijas Strādnieku partijas (TIP) rindās, kā arī viens no spēcīgākajiem pašreizējās valdības kritiķiem. Pēdējā laikā viņš pētījis biržas skandālu, kas esot devis labumu prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vadītās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) biedriem un viņu līdzgaitniekiem. Opozīcija secina, ka deputātam ir parlamentārā neaizskaramība, tāpēc tiesu sistēma spiež uz viņu caur sievu. Šiks rakstiski norādīja: ja valstij atņem likumu, tā vairs nav valsts, bet bandītu grupa.
Ilgstoša prakse
kopš 2016. gada apvērsuma mēģinājuma pret Erdogana valdību spiegošanā apsūdzēti žurnālisti, opozīcijas pārstāvji, cilvēktiesību aktīvisti, ārvalstu vēstniecību darbinieki un ārvalstu organizāciju personāls. Šādas lietas bieži beidzas ar attaisnošanu vai notiesāšanu par citiem pārkāpumiem, dažkārt pēc daudziem gadiem, taču izmeklēšana pati var nozīmēt ilgu apcietinājumu, reputācijas zaudējumu un sociālo izolāciju. Viens no piemēriem ir uzņēmējs un cilvēktiesību aktīvists Osmans Kavala, kurš joprojām atrodas cietumā.
Vācijas Globālo un reģionālo studiju institūta (GIGA) pētnieks Hakki Tass norāda, ka šādu lietu skaits pēdējos gados pieaug. Pēc viņa domām, tās kalpo gan iekšpolitikai, gan ārpolitikai, rādot ārvalstīm, ka to darbībai Turcijā ir robežas.
