Splice vadītāja: AI rakstītas vēstules nogalina sarunas un var kaitēt mūzikai
Mūzikas sample platformas Splice izpilddirektore Kakul Srivastava intervijā skaidro, kāpēc izvairās no AI rakstītiem dokumentiem un AI radītas mūzikas, uzsverot cilvēka lomu radošajā procesā.
Kakul Srivastava vada Splice — platformu, kuras skaņu fragmenti izmantoti tādos hitos kā Lisa dziesmā "Money" un Sabrina Carpenter dziesmā "Espresso". Pirms Splice viņa strādājusi vadošos amatos Flickr, Yahoo, GitHub un Adobe, un visas karjeras garumā atradusies Silīcija ielejas un radošās nozares saskarsmē.
Viņas vadībā Splice ir paplašinājusies, iegādājoties Spitfire Audio, un attīstījusi savus generatīvā AI risinājumus. Tomēr Srivastava jau iepriekš publiski kritizējusi tā sauktos "nospied pogu un dabūsi dziesmu" AI rīkus, kādus piedāvā uzņēmumi kā Suno, un Splice apzināti veido AI produktus, kas radošā procesa centrā patur cilvēku.
Saruna pret AI tekstu
Srivastava uzsver, ka viņas svarīgākais darba rīks ir labi uzrakstīts dokuments un īsta saruna par to. Tā kā Splice darbojas attālināti, uzņēmumam nav fiziskas biroja telpas ar koridoriem — tā vietā process balstās uz to, ka kāds pamatīgi pārdomā ideju, un pēc tam citi par to diskutē. Viņa skaidro, ka ir piesardzīga pret AI rakstītiem dokumentiem, jo tiklīdz nav skaidrs, vai teksta aizmugurē stāv cilvēks, mainās pati sarunas būtība — un tas pats, viņasprāt, attiecas uz mūziku.
Citi novērojumi
Intervijā Srivastava arī stāsta par savu aizraušanos ar Instagram satura veidotājiem, kas mūziku rada neparastos veidos, atmiņām par indiešu dziedāšanas spēli "Antakshari", kā arī par neveiksmīgo pieredzi ar spēli "Glitch", kas vēlāk pārtapa par Slack. Viņa min, ka pašlaik aizrautīgi atjauno mātes receptes pēc YouTube video, un atzīst, ka tas liek pārdomāt, kādam mērķim tehnoloģijas patiesībā kalpo.
