Starptautiskā tiesa pasludinās spriedumu ģenocīda lietā pret Mjanmu par rohingu vajāšanu
ANO augstākā tiesa Hāgā ceturtdien pasludinās spriedumu lietā, kurā Gambija apsūdz Mjanmu ģenocīdā pret rohingu minoritāti. Tā varētu būt pirmā reize, kad tiesa atzīst valsti par ģenocīda izdarītāju.

Starptautiskā tiesa (ICJ), Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā tiesa, ceturtdien Hāgā pasludinās spriedumu lietā, kurā Rietumāfrikas valsts Gambija apsūdz Mjanmu ģenocīdā pret rohingu minoritāti. Sprieduma lasīšana Miera pilī sāksies plkst. 10.00 pēc vietējā laika (09.00 pēc Griničas laika) un ilgs līdz 90 minūtēm. Tā varētu būt pirmā reize tiesas vēsturē, kad valsts tiek atzīta par ģenocīda izdarītāju.
Par ko ir lieta
Gambija, valsts ar musulmaņu vairākumu, lietu cēla 2019. gada novembrī ar Islāma sadarbības organizācijas atbalstu. Tā apgalvo, ka Mjanma ir atbildīga par ģenocīdu, kas izpaudās 2017. gada militārajā operācijā. Tās laikā vismaz 730 000 rohingu, kas pārsvarā ir musulmaņi, tika izdzīti no budistu vairākuma apdzīvotās Mjanmas uz Bangladešu.
Pārdzīvojušie stāstījuši par slepkavībām, masveida izvarošanām un ciemu dedzināšanu. ANO faktu noskaidrošanas misija secināja, ka kampaņā bijuši "ģenocīda akti". Mjanma noliedz ģenocīdu un norāda, ka tās spēki likumīgi reaģēja uz bruņotu grupējumu uzbrukumiem. Tā arī apgalvo, ka nav tiešu pierādījumu par nolūku iznīcināt rohingus.
Kāpēc tas ir svarīgi
Saskaņā ar 1948. gada Ģenocīda konvenciju ģenocīda atzīšanai jāpierāda konkrēts nolūks pilnībā vai daļēji iznīcināt nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu. ICJ nekad nav atzinusi valsti par ģenocīda izdarītāju. 2007. gadā tā secināja, ka Serbija nav novērsusi 1995. gada Srebrenicas slaktiņu Bosnijā, kurā nogalināti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, taču pati ģenocīdu nebija izdarījusi.
Spriedums varētu radīt precedentu arī citām lietām, tostarp Dienvidāfrikas prasībai pret Izraēlu saistībā ar ģenocīdu Gazā.
Ko tiesa var darīt
ICJ izšķir strīdus starp valstīm, tāpēc tā var atzīt Mjanmu par atbildīgu, bet nevar tiesāt atsevišķas personas — tas ir Starptautiskās Krimināltiesas uzdevums. Gambija lūgusi tiesu uzdot Mjanmai saukt pie atbildības vainīgos, atlīdzināt zaudējumus un nodrošināt rohingu drošu atgriešanos. Mjanma apstrīd Gambijas tiesības pieprasīt reparācijas rohingu vārdā.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, taču tiesai ir ļoti ierobežotas iespējas to piespiest izpildīt. Ja Mjanma to ignorētu, Gambija varētu vērsties pie ANO Drošības padomes.
Aptuveni 1,2 miljoni rohingu dzīvo Koksbazaras bēgļu apmetnē Bangladešā, kur daudzi sekos spriedumam, vēsta aģentūra Reuters. Aptuveni 550 000 palikuši Mjanmā, kur ir ierobežota viņu pārvietošanās, piekļuve veselības aprūpei un iztikas iespējas.


