Strazdiņš brīdina: CSDD datu noplūdes sekas var atklāties tikai pēc laika
Pēc CSDD kiberuzbrukuma krāpniecības apkarošanas aktīvists Elviss Strazdiņš aicina iedzīvotājus saglabāt modrību arī tad, ja aizdomīgas ziņas nesaņem uzreiz. Nopludinātie dati var tikt izmantoti krāpnieciskās kampaņās vēlāk.
Pēc tam, kad kļuva zināms par kiberuzbrukumu CSDD informācijas sistēmai, kura rezultātā uzbrucēji daļēji piekļuvuši vēsturiskajiem maksājumu kvīšu datiem, krāpniecības apkarošanas aktīvists Elviss Strazdiņš sociālajos medijos brīdina – ar šo dienu stāsts var nebeigties.
Noplūdušajā informācijā bijuši personas dati – vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, personas kods vai reģistrācijas numurs, maksājuma informācija, apmaksas datums, automašīnas numurzīme un adrese.
Krāpnieki var gaidīt
Strazdiņš uzsver, ka apstāklis, ka cilvēks tūlīt pēc incidenta nesaņem aizdomīgu zvanu vai ziņu, nenozīmē, ka viņa dati netiks izmantoti nākotnē. Viņaprāt, krāpnieki savas kampaņas var uzsākt arī pēc ilgāka laika, piemēram, nosūtot e-pastu vai īsziņu par it kā neapmaksātu rēķinu vai sodu, kas saistīts ar CSDD.
Aktīvists norāda, ka tieši nopludinātie dati šādu vēstuli var padarīt daudz ticamāku – ja krāpniekam zināms cilvēka vārds, uzvārds un automašīnas numurzīme, saņēmējam var būt grūtāk uzreiz atpazīt viltus ziņu. Tāpēc Strazdiņš aicina pievērst īpašu uzmanību interneta adresēm, uz kurām saņemtajās ziņās tiek aicināts doties, kā arī būt piesardzīgiem ar aizdomīgām īsziņām, e-pastiem un zvaniem.
Iestāžu ieteikumi
Gan CSDD, gan kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.LV aicina saņemto ziņu patiesumu pārbaudīt, pašiem atverot oficiālo e-CSDD vietni, nevis izmantojot ziņās pievienotās saites. CERT.LV pārstāvis Varis Teivāns jau iepriekš norādījis, ka noplūdušie dati var tikt izmantoti mērķētiem krāpniecības mēģinājumiem.
CERT.LV arī atgādina, ka CSDD vārds Latvijā jau ilgstoši tiek izmantots pikšķerēšanas kampaņās, tāpēc pēc šī incidenta iedzīvotājiem ir vēl viens iemesls saglabāt modrību.
