Streitings: Lielbritānijai jāgatavojas hibrīduzbrukumiem infrastruktūrai

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Streitings ceturtdien, 22. oktobrī, paziņoja, ka valstij jāgatavojas “valsts atbalstīta terorisma” draudiem, ko rada naidīgas valstis, vēršoties pret ikdienas infrastruktūru. Viņš to teica kā daļu no nacionālas diskusijas par to, cik sabiedrība ir sagatavota ārkārtas situācijām.

Streitings aicināja iedzīvotājus padomāt, kā rīkoties hibrīdkara riskos. Kā piemērus viņš minēja kiberuzbrukumus, kas varētu izslēgt uzņēmumu izmantotās maksājumu sistēmas vai izraisīt piegādes ķēžu sabrukumu. Viņš aicināja apsvērt arī dabas riskus, piemēram, plūdus un mežu ugunsgrēkus.

Eiropas bažas par sabotāžu

Eiropas valstis arvien skaļāk runā par ienaidnieku, īpaši Krievijas, sabotāžas mēģinājumiem, kas var traucēt ikdienas dzīvi vai tieši apdraudēt drošību. Starp piemēriem avots min augustā Vācijas Leipcigas lidostā līdzās Ukrainas kravas lidmašīnai atrastu ar sprāgstvielām pildītu dronu, kā arī virkni neizskaidrotu sprādzienu un ugunsgrēku aizsardzības objektos.

Streitings uzstājās jaunā tanku lielgabalu stobru rūpnīcā Telfordā, Rietummidlendsā. Rūpnīca pieder Vācijas ražotājam “Rheinmetall” un ir daļa no centieniem paātrināt bruņošanos, reaģējot uz Krievijas militāro apdraudējumu. Ministrs uzsvēra, ka sabiedrībai jābūt gatavai arī hibrīdkaram, proti, sabotāžas darbībām, kas nesasniedz atklāta kara līmeni.

Viņš norādīja, ka tādi termini kā hibrīdkarš un “pelēkās zonas” draudi sabiedrībai precīzi neatspoguļo situāciju, un pats dod priekšroku jēdzienam “valsts atbalstīts terorisms”. Pēc viņa teiktā, šie draudi nav hipotētiski, bet reāli un arvien biežāk skar arī Britāniju. Ministrs aicināja jautāt mājsaimniecībām un uzņēmumiem, vai tās ir gatavas un zina, kā rīkoties ikdienas izaicinājumu gadījumā.

Valdība augustā norādīja, ka iedzīvotājiem liks krāt konservus un veikt citus sagatavošanās soļus nacionālu ārkārtas situāciju gadījumam.

Aizsardzības izdevumi

Streitinga komentāri izskanēja mazāk nekā nedēļu pirms pirmā budžeta Endija Bērnema valdībā, kuru gatavo finanšu ministrs Džons Hīlijs. Aizsardzības ministrs sacīja, ka Hīlijs nākamā gada izdevumu pārskatā izklāstīs plānus palielināt militāros izdevumus līdz 3,5% no IKP.