Stubb: Ķīna privāti apliecinājusi, ka neļaus Krievijai lietot kodolieročus

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs intervijā, kas publicēta sestdien, atklājis, ka Ķīna privāti apliecinājusi Somijai — tā neļaus Krievijai izmantot kodolieročus. Intervijā Paulam Ronzheimeram no Axel Springer Global Reporters Network Stubs stāstīja, ka jautājumu personīgi izvirzījis, tiekoties ar Ķīnas ārlietu ministru.

"Šovasar mani apmeklēja Ķīnas ārlietu ministrs, un es izvirzīju šo jautājumu," sacīja Stubs. "Viņš atbildēja — mēs nekad neļausim tam notikt. Un es domāju, ka tā ir diezgan laba atturēšana." Ķīnas ārlietu ministrs Vans I tikās ar Stubu Helsinkos 5. jūlijā, un sarunās starp citu tika apspriesta Krievijas pilna mēroga iebrukuma sekas Ukrainā un Eiropas drošība. Ķīna joprojām ir viens no svarīgākajiem Maskavas ekonomiskajiem un diplomātiskajiem partneriem.

Aicinājums saglabāt mieru

Stubs arī norādīja, ka Krievijai ir izdevīgi turēt eiropiešus nemitīgā spriedzē par iespējamu kodoleskalāciju vai tiešu uzbrukumu NATO. Viņaprāt, Maskava vēlas, lai eiropieši pastāvīgi diskutētu par to, vai Krievija saasinās konfliktu vai uzbruks NATO. Viņa ieteikums bija raksturīgi savaldīgs — saglabāt mieru, būt modriem, negatavot dramatismu, bet gatavoties sliktākajam, lai no tā izvairītos.

Stubam raksturīgā nosvērtība parādījusies arī agrāk — maijā, kad Somijas gaisa telpā pie Helsinkiem iekļuva drons un tika izcelti iznīcinātāji, viņš uzsvēra, ka valsts nesaskaras ar tiešiem militāriem draudiem. Arī šoreiz viņš mazināja bažas par tiešu Krievijas uzbrukumu NATO, sakot, ka Maskavas mēģinājumus pārbaudīt alianses reakciju drīzāk var raksturot kā provokācijas, nevis gatavošanos karam, jo Krievijas spēki ir saistīti Ukrainā, bet NATO atturēšana padara tiešu uzbrukumu maz ticamu.

Tajā pašā laikā Stubs pauda, ka Eiropa tuvojas brīdim, kad būtu lietderīgi atjaunot tiešu politisko dialogu ar Krieviju — īpaši nozīmīgs paziņojums no valsts vadītāja, kuras valstij ir 1340 kilometru gara robeža ar Krieviju un kura pievienojās NATO pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma. Viņš gan uzsvēra, ka Eiropa vēl neesot tur, un pašlaik prioritāte joprojām ir atbalsts Ukrainai, tomēr diskusiju nevarot vienkārši apklusināt.