Stubs aicina Eiropu saglabāt mieru pret Krievijas hibrīdapdraudējumiem

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs intervijā izdevumam Politico, ko viņš deva Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā, aicinājis Eiropas valstis nesatraukties pārmērīgi par arvien biežākajiem brīdinājumiem par iespējamām Krievijas provokācijām.

Stubs atzinis, ka Eiropai jāsagatavojas turpmākiem hibrīdiem un diversiju uzbrukumiem no Krievijas puses, taču uzsvēris, ka pārmērīga reakcija nav pareizā atbilde. Pēc viņa vārdiem, Krievijas mērķis ir destabilizēt un iebiedēt Eiropu, tāpēc ikreiz, kad kāda valsts reaģē pārspīlēti, Krievija zināmā mērā gūst uzvaru.

Nav pilna mēroga kara riska

Somijas prezidents norādījis, ka pašlaik Krievijas interesēs nav un tās iespējas neļauj militāro eskalāciju novest līdz pilna mēroga karam. Tāpēc Maskava turpināšot iebiedēšanas taktiku, bet Eiropai jāsaglabā aukstasinība un izturība.

Stubs pozitīvi novērtējis Vācijas nesenu lēmumu publiski vainot Krieviju par mēģinājumu ar bezpilota lidaparātiem uzbrukt Leipcigas–Halles lidostai, uzsverot, ka tieši šāda pieeja ir nepieciešama — atklāti norādīt uz Krieviju un brīdināt par sekām.

Tajā pašā laikā Stubs kritizējis dažu valstu izlūkdienestu paziņojumus, ka konkrētas Krievijas kaimiņvalstis varētu kļūt par nākamajiem iebrukuma upuriem, sakot, ka tam nav pierādījumu. Viņš atgādinājis, ka NATO valstīm, ieskaitot Somiju, ir garākā robeža ar Krieviju, un, lai gan izlūkdati liecina par aktivitāti šajā teritorijā, tiešu militāru draudu pašlaik nav.

Pēdējās dienās vairāku Eiropas valstu pārstāvji arvien intensīvāk brīdinājuši par pieaugošo Krievijas hibrīdaktivitāti. Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdinājis, ka Maskava tuvāko mēnešu laikā varētu uzbrukt Ukrainu atbalstošajām NATO valstīm ar droniem vai raķetēm. Čehijas drošības dienesta vadītājs brīdinājis par iespējamu ierobežotu iebrukumu vai ietekmes kampaņu pret kādu no kaimiņvalstīm tuvāko mēnešu laikā. Savukārt Baltijas valstu pārstāvji šādas prognozes noraidījuši, norādot, ka izlūkdati tās neapstiprina.