Studentu maksa un rektoru algas: vai nauda nonāk līdz auditorijai?
Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes rektoru atalgojums izraisījis plašu diskusiju par prioritātēm augstākajā izglītībā, īpaši ņemot vērā studentu maksājumus un pasniedzēju zemākas algas.
Pārsteidzoši skaitļi rektoru algās
Pēdējā laikā plašu sabiedrības uzmanību piesaistījusi informācija par Latvijas lielāko universitāšu rektoru atalgojumu. Rīgas Stradiņa universitātes rektors 2025. gadā vidēji mēnesī saņēmis vairāk nekā 16 000 eiro, Latvijas Universitātes rektoram atsevišķos mēnešos alga pārsniegusi 21 000 eiro, savukārt Rīgas Tehniskās universitātes rektors nopelnījis gandrīz 12 000 eiro mēnesī. Šie ienākumi tuvojas vai pat pārsniedz skolotāja gada algu.
Kā tiek noteikts atalgojums?
Atšķirībā no pedagogiem un akadēmiskā personāla, kuru atalgojumu regulē Ministru kabineta noteikumi, universitāšu rektoru algas nosaka pašas augstskolas. Lēmumu pieņem universitātes pārvaldes institūcijas, kas rada jautājumus par lēmumu neatkarību un rektoru iespējamo ietekmi uz šiem lēmumiem.
Studentu skatījums
Lielākā daļa studentu par studijām maksā paši – summas sasniedz vairākus tūkstošus eiro semestrī. Viena no studentēm dalījusies pieredzē: viņa mācās LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē, kur lekcijas notiek ēkā Lauvas ielā ar novecojušu tehniku un drūpošām sienām, kamēr jaunās LU Rakstu mājas telpas paliek tikai sapnis. Viņai un viņas kursabiedriem rodas sajūta, ka studentu iemaksātie līdzekļi vairāk tiek novirzīti rektoru atalgojumam, nevis izglītības kvalitātes uzlabošanai.
Prioritāšu jautājums
Universitātes vērtību veido ne tikai vadība, bet arī visi darbinieki un studenti. Ja starp rektoru un akadēmiskā personāla atalgojumu veidojas pārāk liela plaisa, rodas jautājums – vai augstākā izglītība sākas vadības kabinetā vai tomēr auditorijā? Šis jautājums paliek aktuāls, jo diskusijas par samērīgumu un konsekvenci turpinās.
