Suitu sievas piedalās folkloras festivālā Gruzijā, kurā pēta sēru tradīcijas
Gada sākumā saņemts uzaicinājums, un maijā Suitu sievas devās uz Tbilisi, lai piedalītos starptautiskā folkloras festivālā-konferencē “Nanina 2026”, kas veltīta sieviešu sēru un bēru tradīcijām. Festivālu organizēja etnogrāfiskais ansamblis “Nanina” sadarbībā ar Gruzijas Valsts folkloras centru.
Suitu sievas, Latvijas folkloras kopas pārstāves, maijā devās uz Tbilisi, lai piedalītos piektajā starptautiskajā folkloras festivālā-konferencē “Nanina 2026”, kas pirmo reizi norisinājās starptautiskā mērogā. Festivāla tēma bija sieviešu sēru un bēru tradīcijas, un ansamblis “Suitu sievas” bija uzaicināts uzstāties koncertos. Ceļojums sākās ar lidojumu caur Stambulu, kur pavadīta septiņu stundu nakts lidostā.
Ierodoties Tbilisi, grupu sagaidīja lietus, taču ar viņu ierašanos iestājās siltāks un vasarīgāks laiks. Šoferis Niko paskaidroja, ka vietējie sevi dēvē par kartveliem, bet valsti – par Sakartvelo, nevis Gruziju. Pirmajā dienā sievas izmēģināja vietējās delikateses, tostarp dažādu veidu hačapuri, un noturēja improvizētu mēģinājumu kafejnīcā, kur viesmīles priecīgi filmēja dziedāšanu, nezinot par dziesmu sērīgajiem tekstiem.
Festivāls notika Gruzijas Valsts folkloras centrā, kur sievas izpildīja harmonisku dziedājumu burdonā un katoļu baznīcas himnu “Tuvāk pie tevis, Dievs”. Vietējie jaunieši pievienojās dziedājumam daudzbalsībā. Pēc koncerta satikās ar Gruzijas latviešu biedrības pārstāvēm.
Otrajā dienā sievas devās ekskursijā uz Kazbegi kalnu, kur augstumā vēl bija dziļš sniegs un vairākus metrus augstas kupenas. Vienā no baznīcām viņas ieraudzīja zārku ar nelaiķi, kas atbilda festivāla tēmai. Ekskursijas laikā viņas nobaudīja hinkaļus un saņēma no gida Zuraba pašgatavotu persiku uzlējumu.
Autore, kas nepiedalījās ekskursijā, apmeklēja festivāla zinātnisko konferenci, kurā stāstīja par suitu sēru un bēru tradīcijām. Konferencē tika prezentētas Gruzijas reģionu tradīcijas, tostarp no Samegrelo, kur sievietes bērēs pauž emocijas skaļi un nesavaldīgi. Autore atzīmēja, ka suitu tradīcijās ir daudz kopīga ar gruzīnu – abās savijušās arhaiskās un kristietības tradīcijas.
Noslēguma dienā sievas ar trošu vagoniņu uzkāpa Mtacminda kalnā, izbaudot skatu uz pilsētu, un apmeklēja modernizēto tirgu “Bazari Orbeliani”. Vakarā notika festivāla noslēguma koncerts, kura pirmā daļa bija veltīta apraudāšanas tradīcijām, bet otrajā daļā uzstājās Suitu sievas. Viņu izpildītā dziesma “Vedat mani dziedādami” radīja īpašu noskaņu. Pēc koncerta organizatores aicināja uz vakariņām un apsolīja nākamgad festivālā tēmu par kāzu tradīcijām.
Pēdējā dienā sievas apmeklēja Svētās Trīsvienības katedrāli, kur saņēma ziņu par Jāņa Leimaņa, ilggadējās Suitu sievu vadītājas Ilgas Leimanes vīra, aiziešanu mūžībā. Sievas nolika svecīti un pēc atgriešanās Latvijā devās uz bērēm. Autore vēl nedēļu palika Tbilisi, apmeklējot jogas studiju, džeza klubu un satiekot draugus.
