Šveicē sākušās ASV un Irānas sarunas; pamiers Libānā kā priekšnosacījums
Sākušās ASV un Irānas sarunas Šveicē, ko mediē Pakistāna un Katara. Irāna pieprasa Izraēlas operācijas pārtraukšanu Libānā kā nosacījumu Hormuza šauruma atvēršanai, bet ASV uzsver 60 dienu termiņu vienošanās panākšanai.
Šveicē sākušās ASV un Irānas delegāciju sarunas, kuras starpnieki ir Pakistāna un Katara. Sarunas notiek uz 60 dienu memoranda pamata, ko šonedēļ parakstīja abas puses. Ja šajā laikā netiks panākta pilnvērtīga miera vienošanās, karš var atsākties.
Viens no galvenajiem strīdus punktiem ir Hormuza šauruma statuss. Irāna pieprasa Izraēlas militārās operācijas pārtraukšanu Libānā kā priekšnosacījumu šauruma atvēršanai. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps apgalvo, ka šaurums jau darbojas normāli, un ASV militārpersonas ziņo, ka sestdien caur to izgājuši 55 kuģi. Irāna gan norāda, ka atļauja dota tikai vienu reizi un turpmāk šādu atļauju nebūs, kamēr netiks panākts pamiers Libānā.
ASV viceprezidents Džejs Dī Venss pirms izlidošanas uz Šveici komentēja situāciju Libānā, uzsverot, ka nepieciešams pārtraukt apšaudi, lai pamiers varētu sākt darboties. Viņš atzina, ka situācija uzlabojas, bet darbs vēl turpinās.
Izraēlas karaspēks joprojām atrodas Dienvidlibānā, ko Teherāna uzskata par vēl vienu vienošanās ar ASV pārkāpumu. Uz rītdienu Vašingtonā plānotas sarunas starp Libānu un Izraēlu. Libānas vicepremjers Tareks Metri pauda skepsi, norādot, ka Izraēlas mērķi ietver ne tikai "Hizbollah" likvidēšanu, bet arī drošības zonas izveidi, kas pielīdzināma pastāvīgai okupācijai.
Fons ir arī Irānas kodolprogrammas jautājums, kas Trampam bija galvenais iemesls kara sākšanai. Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns svētdien atgādināja, ka Tramps esot mainījis savu pozīciju un atzinis Irānas tiesības. ASV puse vēlas, lai Irāna ļautu ANO inspektoriem apmeklēt kodolobjektus, kas cietuši no ASV un Izraēlas triecieniem. Pretī ASV ļaus Irānai izmantot daļu iesaldēto aktīvu humānās palīdzības iegādei.
