Šveicē svētdien referendums par stingrāku neitralitāti, kas bloķētu sankcijas pret Krieviju
Šveices vēlētāji 27. septembrī balsos par konstitūcijā nostiprinātu, stingrāku neitralitātes definīciju, kas praktiski liegtu valstij pievienoties sankcijām pret Krieviju bez ANO Drošības padomes apstiprinājuma. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa balsotāju iniciatīvu, visticamāk, noraidīs.
Svētdien, 27. septembrī, Šveices iedzīvotāji referendumā lems, vai konstitūcijā iekļaut stingrāku, gadsimtiem senās neitralitātes definīciju. Ja priekšlikums tiktu atbalstīts, Šveice vairs nevarētu ieviest sankcijas pret Krieviju, ja vien tās nebūtu apstiprinājusi ANO Drošības padome, kurā Maskavai ir veto tiesības. Par to vēsta Eiropas Pravda, atsaucoties uz Politico.
Iniciatīvas apstiprināšana liegtu arī jebkādu militāru sadarbību ar tādām alianсēm kā NATO, izņemot gadījumus, kad pati Šveice tiktu uzbrukta vai saskartos ar tiešu apdraudējumu. Bernes universitātes Eiropas politikas profesors Fabio Vaserfallens skaidroja, ka balsojums nav vērsts pret pašu neitralitātes principu, kuram Šveicē ir plašs atbalsts, bet gan par to, ko šis jēdziens praktiski nozīmē un cik stingras robežas tam būtu jānosaka.
Sankciju politika kopš 2022. gada
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Šveices valdība lielā mērā pārņēmusi ES sankcijas pret Maskavu, izmantojot līdzšinējo rīcības brīvību neitralitātes interpretācijā. Tas izraisījis kritiku no tiem, kas vēlas stingrāku neitralitātes izpratni. Šā mēneša aptaujas rādīja, ka gandrīz divas trešdaļas vēlētāju iniciatīvu neatbalsta.
Vēl viens jautājums novembrī
Pat ja šī referenduma iniciatīva netiek pieņemta, novembrī Šveices vēlētājiem būs jālemj par vēl vienu ar neitralitāti saistītu jautājumu — vai atļaut ieroču eksportu uz 25 galvenokārt Rietumu valstīm, arī tad, ja tās iesaistītas militārā konfliktā. Šāda izmaiņa stiprinātu Šveices saites ar Rietumvalstīm un varētu palielināt valsts aizsardzības nozares eksporta ieņēmumus.
Iepriekš Šveices valdība pieņēma 2026. gada drošības politikas stratēģiju, kas paredz jau īstenotus pasākumus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp spēju pretoties bruņotam uzbrukumam un sadarbību ar partnervalstīm.
