Šveice un Francija strīdas par G7 samita drošības izmaksām
Šveices varasiestādes pieprasa Francijai segt daļu no G7 samita drošības izmaksām, kas saistītas ar protestu apsardzi un robežkontroli, taču Parīze atsakās maksāt.
Šveices amatpersonas ir sašutušas, ka Francija atsakās segt izmaksas par desmitiem tūkstošu protestētāju uzraudzīšanu, kas pulcējas uz G7 samitu kaimiņvalstī. Samits notiek Francijas kūrortpilsētā Evianā, bet daudzi līderi ierodas caur Ženēvas lidostu, un protestētāji pulcējas Šveices pusē.
Pēc Ženēvas drošības departamenta komunikāciju direktora Lorāna Paoljello teiktā, Francija atsakās piedalīties robežapsardzes un protestu izmaksu segšanā, kas tiek lēstas no 21,7 līdz 27,2 miljoniem eiro. Vairākas Šveices politiķi piedāvājuši aizturēt Francijai pienākošos maksājumus, taču Paoljello norāda, ka tas ir sarežģīti, jo naudas plūsmas regulē starpvalstu līgumi. Ženēva šogad Francijai samaksājusi 446 miljonus eiro saskaņā ar 1973. gada līgumu.
Šveicē mobilizēti aptuveni 4000 militārpersonu, lai uzraudzītu protestus un darbotos robežkontroles punktos. Pirmdien Šveices policija sadūrās ar 600–700 protestētājiem, pēc trim stundām protestu aizliedzot. Visi publiskie mītiņi G7 samita laikā ir aizliegti. Šveice arī norāda, ka Francija nav izveidojusi īpašas protestu zonas vai "kontrsamitus", kā tas dažkārt tiek darīts pie strīdīgām sanāksmēm (piemēram, Pasaules Ekonomikas forumā Davosā).
G7 samits sākās pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, un ilgs līdz trešdienai. Līderi, tostarp Emanuels Makrons un Donalds Tramps, apspriež globālo tirdzniecības nelīdzsvarotību un karu Ukrainā. Otrdien plānota tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šveice cenšas izvairīties no 2003. gada G8 samita protestu atkārtošanās, kas postīja Ženēvu.
