Šveices ledāji 2026. gadā piedzīvojuši rekordīgi strauju kušanu
Šveices ledāji pēdējā gada laikā zaudējuši vairāk nekā 5% no sava ledus apjoma, ko zinātnieki dēvē par katastrofālu rādītāju. Strauja kušana apdraud ūdens krājumus lauksaimniecībai, hidroenerģijai un transportam.
Jauni dati liecina, ka Šveices ledāji 2026. gadā piedzīvojuši vienu no straujākajiem ledus zuduma gadiem, ko ietekmējuši intensīvi vasaras karstuma viļņi Alpos. Pēdējo 12 mēnešu laikā izkusis vairāk nekā 5% no valstī atlikušā ledus apjoma — zinātnieki šo rādītāju raksturo kā ārkārtēju.
Organizācijas Glacier Monitoring Switzerland direktors Matiass Huss (Matthias Huss) situāciju nosaucis par katastrofālu. Vēl nesen ledus zinātnieki Alpos par ekstrēmu uzskatīja 2% ledus zudumu gadā, taču šogad lēstais rādītājs sasniedzis 5,5%.
Sniegs vairs nepaliek pat lielā augstumā
Viens no satraucošākajiem atklājumiem attiecas uz mērījumu vietām vislielākajā augstumā, kur temperatūra ir zemākā un ledāji parasti klāti sniegā. Pat 3500 metru augstumā virs jūras līmeņa vasaras beigās sniega vairs nav bijis. Dažviet augstākajā punktā konstatēts līdz pat četru metru biezs ledus zudums vietā, kur šajā gada laikā parasti būtu vairāki metri ziemas sniega.
Sniegs ledājiem kalpo kā sava veida "barība" — stabilos apstākļos daļa no tā laika gaitā sablīvējas par ledu, kompensējot kušanu zemākos un siltākos augstumos. Ja sniegs vasarā pilnībā izkūst, ledājs zaudē šo papildinājumu, pakāpeniski sarūk un var pilnībā izzust.
Riski ūdens apgādei un dabas katastrofām
Zinātnieki brīdina, ka straujā ledus kušana nākamajās desmitgadēs var apdraudēt ūdens krājumus, kas nepieciešami lauksaimniecībai, hidroenerģijas ražošanai un transportam. Papildus tam ledus zudums var destabilizēt kalnu nogāzes, palielinot zemes nogruvumu risku, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt pēkšņus plūdus — līdzīgi notikumam Nepālā augustā, kad sabruka liela klinšu un ledus masa.
Zinātnieki uzsver, ka ledāju kušana pati par sevi vairs nav pārsteigums klimata pārmaiņu kontekstā, taču satrauc tās temps. Daži ledāji, piemēram, Plattalva Šveices austrumos, jau ir pilnībā izzuduši, un pētnieki norāda, ka klimats daudziem Alpu ledājiem vairs nav piemērots izdzīvošanai.
