Šveices vēlētāji noraida stingrāku neitralitātes izpratni
Vairāk nekā 70% Šveices vēlētāju referendumā noraidīja priekšlikumu, kas būtu ierobežojis valsts tiesības noteikt sankcijas bez ANO apstiprinājuma. Iniciatīvu bija atbalstījusi Krievija.
Šveices vēlētāji referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu — vairāk nekā 70% — noraidījuši priekšlikumu par stingrāku valsts neitralitātes politikas izpratni. Oficiālie rezultāti liecina, ka vēlētāji nolēmuši saglabāt esošo kārtību, kas ļauj Šveicei ieviest sankcijas arī bez Apvienoto Nāciju Organizācijas piekrišanas.
Ja priekšlikums būtu guvis atbalstu, tas būtu arī apgrūtinājis Šveices tuvināšanos NATO militārajai alianse. Iniciatīvu virzīja labējā Šveices Tautas partija (SVP), savukārt pret to iestājās federālā valdība un visas pārējās lielākās partijas. Krievija bija atklāti paudusi atbalstu šai iniciatīvai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir no jauna aktualizējis diskusiju par Šveices gadsimtiem senās nesaistīšanās tradīciju. Pētniecības institūta Gfs.bern līdzdirektors Lukass Golders sabiedriskajam raidītājam SRF sacīja, ka vēlētāji nav noraidījuši pašu neitralitātes ideju, bet gan pauduši atbalstu sankcijām pret Krieviju, jo cilvēkiem ir skaidrs priekšstats, ko neitralitātei būtu jāsasniedz.
Šveices ārlietu ministrs Iņacio Kasiss iepriekšējā televīzijas debatē uzsvēra, ka neitralitāte vienmēr tikusi piemērota ar zināmu elastību un ka tā nenozīmē vienaldzību. Viņš norādīja, ka Šveice neplāno atcelt aizliegumu tirgot ieročus konfliktā iesaistītām valstīm, tostarp Ukrainai, taču valsts neaizvērs acis, redzot starptautisko normu pārkāpumus.
Šveices neitralitāte tika starptautiski atzīta 1815. gadā Vīnes kongresā, un to juridiski nostiprināja 1907. gada Hāgas konvencija, kas aizliedz ieroču piegādes karojošām valstīm. Balstoties uz šo principu, Šveice iepriekš noraidīja Vācijas lūgumu piegādāt munīciju tankiem, kas tika sūtīti Kijivai. Otrā pasaules kara laikā Šveice saglabāja neitralitāti, taču vēlāk, 20. gadsimta 90. gados, atvainojās par tā laika politiku, tostarp par nacistu izlaupītā zelta glabāšanu un ebreju bēgļu neuzņemšanu.
Šveices tiešās demokrātijas sistēma paredz, ka nozīmīgus politiskus lēmumus bieži izlemj tautas nobalsošanā.
