Svētā kapa baznīcas Jeruzālemē apakšā atrastas liecības par apbedījumu vietu un dārzu
Itāļu arheologi, restaurējot Svētā kapa baznīcu Jeruzālemes vecpilsētā, zem grīdas atklājuši pamestu akmeņlauztuvi, dārzu un klintī izcirstus kapus. Atradumi atbilst Jaunajā Derībā aprakstītajam, taču galīgu pierādījumu par Jēzus apbedījuma vietu tie nesniedz.
Arheologi, kas strādā Svētā kapa baznīcā Jeruzālemes vecpilsētas kristiešu kvartālā, zem baznīcas grīdas atraduši pamestu akmeņlauztuvi, lauksaimniecības zemes gabalus, dārzu un klintī izcirstus kapus. Šī baznīca kristiešu tradīcijā tiek uzskatīta par vietu, kur Jēzus Kristus krustā sists, apglabāts un augšāmcēlies. Atradumi atbilst Bībeles aprakstiem, tomēr neļauj zinātniski pierādīt, kur Jēzus patiesībā apbedīts.
Restaurācija kļuva par izrakumiem
Baznīcu, ko pareizticīgie dēvē par Augšāmcelšanās baznīcu, 4. gadsimtā pasūtināja Romas imperators Konstantīns Lielais; pirmā baznīca iesvētīta 335. gadā. Vēstures gaitā ēka vairākkārt tikusi postīta un atjaunota, īpaši smagi cietusi 1009. gadā fatimīdu kalifa al-Hakima laikā, bet pēc krustnešu veiktās Jeruzālemes ieņemšanas 1099. gadā tā plaši pārbūvēta.
Ilgu laiku būtiskas pārbūves un izrakumi nebija iespējami, jo baznīcu dala vairākas kristiešu konfesijas, un katra baidījās, ka pārmaiņas var mazināt tās tiesības un ietekmi. Tagad puses vienojušās, un kopš 2016. gada notiek restaurācija — pirmā vairāk nekā 200 gados. Sākotnēji 2022. gadā bija plānots atjaunot grīdu, taču darbi izvērtās plašā izrakumu projektā.
Ko arheologi secina
Romas universitātes La Sapienza vadošā arheoloģe Frančeska Romana Stazolla atradumus interpretē kā apbedījumu ainavu. Pēc viņas teiktā, starp Golgātu un kapu kādreiz bijusi apstrādāta zeme. Atrastas arī olīvkoku un vīnogulāju pēdas, datētas ar aptuveni 33. gadu, kad parasti datē Jēzus nāvi. Klintī izcirstie kapi norāda uz agrāku apbedījumu vietu.
Jāņa evaņģēlijs piemin dārzu krustā sišanas vietā, bet Mateja, Marka un Lūkas evaņģēliji Jēzus kapu apraksta kā klintī izcirstu apbedījuma kamerai. Vēstule ebrejiem norāda, ka Jēzus cietis ārpus pilsētas vārtiem.
Pierādījumu robežas
Uzraksta, kas apliecinātu apbedījumu, nav, un nevar pierādīt, ka kameras kapenes nebija izmantotas vai piederēja Jāzepam no Arimatijas, kuram saskaņā ar evaņģēlijiem Jēzus tika guldīts. Augu atliekas pagaidām nevar precīzi datēt ar krustā sišanas laiku. Izrakumi tādējādi neizšķir jautājumu par Jēzus apbedījuma vietu, taču parāda, ka kristiešu gadsimtiem godātā vieta atbilst Jaunajā Derībā minētajām ģeogrāfiskajām un arheoloģiskajām pazīmēm.
