Svētā Mārtiņa baznīca Trafalgāra laukumā atklāj savu kapakmeņu noslēpumus
Trafalgāra laukuma Svētā Mārtiņa baznīca 300. gadadienā atklāj izstādi un digitālo arhīvu, kas atsedz aizmirstu londoniešu dzīves, tostarp vienu no pirmajiem zināmajiem melnādainajiem vēlētājiem un jaunu vīrieti, kurš, iespējams, bijis paverdzināts.
Aizmirstās dzīves no kapakmeņiem
Baznīcas kriptas un kafejnīcas grīdā un sienās iestrādātie gravētie piemiņas akmeņi atklāj parasto londoniešu dzīvesstāstus. Projekts “Stories Behind the Stones” veido tiešsaistes arhīvu par tiem, kas kādreiz apglabāti baznīcas kapsētā. Tas ir daļa no svētku programmas, kurā ietilpst arī bezmaksas izstāde “300 Years at the Heart and on the Edge”, kas veltīta baznīcas aktīvisma un protestu vēsturei.
Viens no atklājumiem: Viljams Fats (William Fatt), Admiralitātes un Karaliskās Čelsijas slimnīcas skursteņslauķis, bija tāda paša vārda melnādainā skursteņslauķa dēls, kurš 1749. gadā nobalsoja Vestminsteras papildvēlēšanās. Vēsturnieks Dr. Robins Īgls uzskata, ka Fats ir viens no pašiem pirmajiem dokumentētajiem melnādainajiem vēlētājiem Apvienotajā Karalistē, iespējams, vienlaikus ar Džonu Londonu, kas balsoja tajās pašās vēlēšanās. Abi apsteidz pazīstamo melnādaino rakstnieku un komponistu Ignāciju Sančo par 31 gadu.
Vēl viens akmens veltīts Ričardam Džeimsam Saidam, “Āfrikas vietējam”, kurš miris 1810. gadā 19 gadu vecumā. Uzraksts vēsta, ka “ģimene, kurai viņš kalpoja septiņus gadus”, likusi šo akmeni. Brīvprātīgais arhivārs Dens Kašeta norāda: “Viņš varēja būt atbrīvots vergs”, bet “pierādījumu svars” laikā, kad “lielākā daļa melnādaino iedzīvotāju bija vergi”, liecina par paverdzināšanu. Akmens 1810. gadā maksāja 20 mārciņas, aptuveni 2000 mārciņas mūsdienās – “tāpēc šie cilvēki nebija nabagi”.
Starp apbedītajiem ir arī hugenotu izcelsmes ārsts Teodors de Mairēns, kurš iestājās par bezmaksas slimnīcām mēra upuriem, un Henrijs Krofts – pirmais “pērļu karalis”.
Baznīca sociālās pārmaiņu centrā
Izstādē apskatāmi mākslas darbi un priekšmeti, tostarp karaliskais krēsls, ko pēdējoreiz izmantojusi karaliene Marija, un 1726. gada baznīcas durvju rokturis ar Svētā Mārtiņa attēlu. Eksponāti atspoguļo baznīcas krāsaino vēsturi: tā izveidoja Londonas pirmo bezmaksas bibliotēku, un tās darbībā sakņojas žurnāls Big Issue, organizācijas Amnesty International un Shelter.
Baznīcas kāpnes ir pazīstama protestu vieta, īpaši 1980. gadu aparteīda demonstrācijas. Pirmā pasaules kara laikā bīskaps Diks Šepards uzsāka programmas bezpajumtniekiem, radot “vienmēr atvērto durvju baznīcas” koncepciju. Mūsdienās organizācija The Connection at St Martin katru gadu rūpējas par aptuveni 7500 cilvēkiem.
Izstāde norisinās no 2026. gada 24. jūnija līdz 15. novembrim.
