Svētdien sākas astronomiskā vasara — gada garākā diena
2026. gada 21. jūnijā plkst. 11.24 Zemes ziemeļu puslodē iestājas astronomiskā vasara, kas nesīs visgarāko dienu — Rīgā tā ilgs 17 stundas un 52 minūtes.
/nginx/o/2026/06/21/17733878t1h0b6f.jpg)
Svētdien, 21. jūnijā, plkst. 11.24 pēc Latvijas laika sākas astronomiskā vasara. Šis ir vasaras saulgriežu brīdis, kad Ziemeļu puslodē tiek piedzīvota gada garākā diena.
Dienas garums Rīgā sasniedz 17 stundas un 52 minūtes. Citviet Latvijā tas svārstās no 17 stundām 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos. Salīdzinājumam — tas ir aptuveni par 11 stundām vairāk nekā ziemas saulgriežos.
Saules lēkts Rīgā fiksēts plkst. 4.29, bet saulriets gaidāms plkst. 22.21. Visagrāk saule uzlēkusi Alūksnes novada Pededzes pagastā (plkst. 4.10), savukārt visvēlāk — Dienvidkurzemes novada jūras krastā (plkst. 4.48). Savukārt agrākais saulriets ir Baltkrievijas pierobežā (plkst. 21.58), bet vēlākais — Ventspils novadā pie jūras (plkst. 22.36).
Pēc saulgriežiem dienas pakāpeniski sāks īsināties. 22. jūnijā diena būs jau par piecām sekundēm īsāka, Pēterdienā — par piecām minūtēm, bet pēc mēneša diennakts gaišais laiks būs sarucis par vienu stundu.
Astronomiskā vasara ilgs līdz 22. septembrim. Savukārt meteoroloģiskā vasara šogad sākās jau 1. jūnijā, kad gaisa temperatūra desmit dienu periodā sasniedza vismaz +15 grādus, un tā beigsies, kad temperatūra stabili noslīdēs zem šīs atzīmes.


