Talantu trūkums apdraud Eiropas tehnoloģisko suverenitāti
Eiropa iegulda tehnoloģijās vien daļu no ASV un Ķīnas investīcijām, turklāt tā zaudē talantīgākos speciālistus, kas pārceļas uz ASV. Bez spējas piesaistīt un noturēt augsta līmeņa darbiniekus kontinenta ambīcijas kļūt par mākslīgā intelekta lielvalsti paliks tikai nodomi.
Eiropa nonākusi stratēģiskās autonomijas paradoksā – tā izstrādā vērienīgas regulējuma un infrastruktūras iniciatīvas, bet investīcijas tehnoloģiju sektorā joprojām ir krietni zemākas nekā ASV un Ķīnā. 2024. gadā ES mākslīgajā intelektā ieguldīja tikai 4% no ASV izdevumiem. Venture kapitāla apjoms MI jomā ES bija 37,57 miljardi eiro, kamēr ASV – 255,3 miljardi, bet Ķīnā 77 miljardi eiro.
Vienlaikus Eiropa saskaras ar talantu aizplūšanu. Pētījumi liecina, ka Vācijai grūtības saglabāt MI profesionāļus, kamēr Francijā kopumā vairāk talantu aizbrauc, nekā ierodas. ES universitātēs un pētniecībā ir spēcīga bāze – 2024. gadā tajā strādāja 2,21 miljons pētnieku un pētniecībai tika tērēti 403 miljardi eiro. Arī akadēmiskā MI rakstu daļa globāli ir 22%, pārsniedzot ASV 17%. Tomēr tas automātiski nerada pasaules līmeņa līderus.
Regulējums un birokrātija
Eiropas regulējums – GDPR, MI akts, Čipu akts – ir radījis stingru normatīvo bāzi, bet bieži tiek uzskatīts par šķērsli inovācijai. Piemēram, Eiropas Centrālā banka ierobežoja Revolut spēju laist klajā jaunus produktus, norādot uz nepilnībām apstiprināšanas procesos. Lai gan noteikumi ir nepieciešami, tie palēnina darbību un rada izmaksas.
Atvērts logs iespējām
Eiropa var izmantot situāciju, ko radījusi ASV imigrācijas politika – 2025. gada maijā F-1 studentu vīzu izsniegšana samazinājās par 22%, bet lielie tehnoloģiju uzņēmumi iesniedza mazāk H-1B pieteikumu. ES 2026. gadā apstiprināja Vīzu stratēģiju un ieteikumus talantu piesaistei, kā arī ierosināja jaunu uzņēmumu reģistrācijas sistēmu 48 stundu laikā. Tomēr šie soļi ir limitēti – vīzu stratēģija atkarīga no dalībvalstu ieviešanas, bet “EU-INC” vēl nav apstiprināts.
Secinājums
Eiropai nav jākopē ASV vai Ķīna, bet tā nevar atstāt novārtā talantus, kas ir tehnoloģiskās neatkarības pamats. Stratēģiskā autonomija prasa ne tikai mikroshēmas, datu centrus un regulējumu, bet arī skaidrus ceļus kvalificētiem darbiniekiem, studentiem un uzņēmējiem, lai viņi izvēlētos Eiropu.
