Tallinā cīņai ar grauzējiem vāc iedzīvotāju ziņojumus; galvenais vaininieks – neuzmanīga atkritumu apsaimniekošana

Põhja-Tallinna pilsētas daļas pārvalde līdz augusta vidum pieņem iedzīvotāju pieteikumus par vietām, kurās pamanītas žurkas vai peles. Šī informācija palīdzēs novirzīt grauzēju apkarošanas darbus uz problemātiskākajiem rajoniem. Pēc speciālistu domām, viens no galvenajiem grauzēju savairošanās iemesliem pilsētā ir neuzmanīga rīcība ar atkritumiem.

Tallinas Vides un komunālās saimniecības departamenta komunikācijas speciāliste Kadri Karnau skaidro, ka centralizēta žurku un peļu skaitīšana netiek veikta, jo precīzs novērtējums nav iespējams. Tomēr iedzīvotāju sniegtās ziņas palīdz atklāt lielas grauzēju kolonijas.

Atbildība par grauzēju apkarošanu ir sadalīta starp teritoriju īpašniekiem. Ja tiek atrasta kolonija, vispirms jāsazinās ar privātās teritorijas īpašnieku vai dzīvokļu biedrību, kas atbild par šo jautājumu. Pilsēta un rajona pārvaldes drīkst veikt darbus tikai savās pārziņā esošajās teritorijās.

Žurku iznīcināšanai pilsēta izmanto īpašus plastmasas konteinerus ar indi. Masveida profilaktiska indes izvietošana netiek veikta, jo tā var apdraudēt mājdzīvniekus, putnus un cilvēkus. Apkarošana vienmēr tiek veikta mērķtiecīgi, ņemot vērā konkrētas dzīvotnes un grauzēju pārvietošanās maršrutus.

Igaunijas Dabas muzeja zoologs Jooseps Sarapū norāda, ka pilnībā atbrīvoties no žurkām pilsētā nav iespējams. Praksē nevar sasniegt simtprocentīgu iznīcināšanu – ja viena kolonija izzūd, tās vietu drīz vien ieņem jauni dzīvnieki.

Sarapū uzsver, ka apkarošanu apgrūtina grauzēju neofobija jeb bailes no jauniem priekšmetiem. Pēc lamatas vai indes konteinera uzstādīšanas paiet laiks, līdz žurkas sāk tām tuvoties. Viņš atspēko arī izplatīto uzskatu, ka žurkas sūtot vājākos bara locekļus izmēģināt indi. Dominējošās personas neizpēta jaunus objektus, jo tām jau ir ierasti maršruti un barības avoti; vājākie dzīvnieki spiesti meklēt jaunas vietas, tāpēc pirmie nonāk slazdos.

Speciālists iesaka vasarā sagatavot mājas aukstajam periodam, kad grauzēji meklē patvērumu. Jāatrod un rūpīgi jānoblīvē visas nelielās spraugas un caurumi, pa kuriem žurkas un peles var iekļūt ēkā. Tāpat svarīgi, lai pārtikas atkritumi nav viegli pieejami.

Karnau arī atzīmē, ka labākā profilakse ir kārtība ap māju. Atkritumu konteineru novietnes un tvertnes jātur aizvērtas un sakoptas, lai pārtikas atkritumi nenonāktu vidē. Jāizvairās no putnu un vāveru piebarošanas, turklāt vieta zem barotavām regulāri jātīra, jo izbērtā barība pievilina grauzējus.