Tallinā notiek Ziemeļvalstu un Baltijas valstu samits ar Ukrainas prezidentu
Igaunijas galvaspilsētā tikās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un vairāku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderi, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai un apspriestu militāro palīdzību, tuvināšanos ES un NATO, kā arī pamiera nosacījumus.
Otrdien, 2026. gada 10. jūnijā, Tallinā notika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) samits, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Igaunijas prezidents Alars Kariss un citu valstu līderi. Samita mērķis bija diplomātiski pastiprināt spiedienu uz Krieviju un radīt apstākļus turpmākām miera sarunām.
Dalībnieki uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks vēl aktīvāk atbalstīt Ukrainu, jo Krievija ir zaudējusi iniciatīvu kaujas laukā, lai gan cenšas to kompensēt ar brutāliem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām. Krievijas cilvēku zaudējumi ir ļoti lieli, un Ukrainas tālsitrieni būtiski ietekmējuši Krievijas naftas nozari, izraisot degvielas trūkumu daudzviet Krievijā un okupētajā Krimā.
NB8 valstis kopumā ir sniegušas 42 miljardus eiro militārās palīdzības Ukrainai, kas ir lielākais atbalsts uz vienu iedzīvotāju. Tomēr Ukrainai nepieciešama palīdzība pret Krievijas ballistiskajām raķetēm. Zelenskis solīja ciešu sadarbību pie robežas, lai pārtvertu dronus, kas nonāk reģionā.
Prezidents Kariss pēc tikšanās sacīja, ka Ukraina ir Eiropas bruņuveste, kas pasargājusi Eiropu no ļaunuma, tāpēc tai ir pelnīta vieta ES un NATO. Igaunija atbalsta strauju pievienošanās sarunu sākšanu jau jūnijā. Ukraina cer uz politiskiem lēmumiem no ES pēc iespējas ātrāk, jo tā ir izdarījusi visu nepieciešamo sarunu sākšanai.
Zelenskis uzskata, ka šī vasara ir izšķiroša. Lai nonāktu pie reālām miera sarunām, jāpastiprina spiediens uz Krieviju un jāvirzās diplomātijā. Pirmais solis ir pamiers, taču tas ir sarežģīts, jo jāvienojas, ko pamiers nozīmē mūsdienu kara apstākļos, kad droni būtiski mainījuši karadarbības būtību. Lai panāktu jēgpilnu pamieru, nepieciešama līderu tikšanās, kurā piedalītos Ukraina, Krievija, Eiropa un, vēlams, ASV. Kariss uzsvēra, ka nekādi lēmumi par Ukrainu nevar tikt pieņemti bez Ukrainas līdzdalības.
Samits nostiprināja Ukrainas atbalstītāju rindas, paplašināja kopīgas darbības spiediena izdarīšanai uz Krieviju un pastiprināja soļus Ukrainas tuvināšanai Eiropai un NATO. Krievijai jāsaprot, ka laiks vājina tās pozīcijas sarunu galda.
