Tallinas vecpilsēta grimst – nepieciešami steidzami remontdarbi
Tallinas vecpilsētā vairāk nekā 20 ēkām konstatētas iegrimšanas pazīmes, un pilsēta meklē cēloņus un risinājumus.
Tallinas vecpilsētas ēkas sāk iegrimt, un pilsētas dome strādā pie cēloņu noskaidrošanas un risinājumu izstrādes. 2024. gadā Tallinas Vides un sabiedrisko darbu departaments veica neliela mēroga pētījumu, lai noteiktu, vai ēkas vecpilsētā iegrimst un kādi ir iemesli. Pētījums nesniedza galīgus secinājumus, tāpēc nepieciešami turpmāki pētījumi.
Departamenta attīstības un plānošanas dienesta vadītājs Tomass Haidaks norādīja, ka identificētas vairāk nekā 20 ēkas, kurām ir bojājumu pazīmes. Ņemot vērā vecpilsētas ēku kopējo skaitu, tas ir ievērojams apjoms, un patiesībā varētu būt vēl vairāk. Šīm ēkām nepieciešami diezgan plaši rekonstrukcijas darbi, kas īpašniekiem rada ievērojamas izmaksas.
Viens no iespējamiem iegrimšanas cēloņiem ir avota ūdens, kas plūst no Toompea lejup uz lejaspilsētu. Vēsturiski Toompea kalnā bijuši avoti, un ūdens tek uz jūras pusi. Teritorija starp Pikk un ielām veido sava veida bļodu, kur ūdens uzkrājas. Ja tas nevar aizplūst, tas rada nopietnas konstruktīvas problēmas ēkām – plaisas un pat daļējas sabrukšanas risku, sacīja vecpilsētas biedrības biedrs Tomass Oosalu.
Ūdens ceļš nav nejaušs – to veido vēsturiskās drenāžas sistēmas, kas, iespējams, vairs nedarbojas pareizi. Vēsturiski ūdens no Toompea tika novadīts šahtās un caurulēs. Bažas rada tas, ka nav zināms, kādā stāvoklī šīs šahtas ir un vai tās joprojām darbojas. Tās varēja tikt bojātas daudzu gadu laikā veikto būvdarbu laikā, piebilda Oosalu.
Papildus avota ūdenim vecpilsētas ēkas un ielas ietekmē arī iespējami ūdensvadu noplūdes un lietus ūdens. Ja noplūde vai lietus ūdens nonāk zem ielas, tas izskalo apakšējos slāņus, kas var radīt konstruktīvas problēmas ēkām. Jau tagad redzamas ielu iegrimšanas vietas, norādīja vecpilsētas attīstības koordinatore Kaire Tūminga.
Iegrimšanas problēma saistīta arī ar ēku uzturēšanu. Tūminga atzīmēja, ka ievērojama daļa iegrimšanas gadījumu ir saistīti ar atlikto remontu vai nepietiekamu ēku kopšanu. Tā kā smaga iegrimšana prasa plašus atjaunošanas darbus, problēmas risināšana ir ilgstošs process. Haidaks piebilda, ka process ir ilgstošs arī tāpēc, ka nav skaidri noteiktas atbildīgās personas par šo jautājumu. Parasti ēkas stāvoklis ir īpašnieka atbildība, bet, ja bojājumus izraisa īpašnieka kontroli nesoši faktori, īpašniekam nav pie kā vērsties, lai risinātu problēmu plašāk.
Turpmākajos mēnešos Vides un sabiedrisko darbu departaments plāno uzsākt inovāciju projektu, lai analizētu, vai izmaiņas laika gaitā var noteikt arī ar satelītattēlu palīdzību.
