Tallink galvenais kapteinis: Mūsdienu pasažieru kuģi būvēti, lai izdzīvotu jebkurā negadījumā

Tallink galvenais kapteinis Tarvi-Carlos Tuulik norāda, ka būtisks lēciens kuģu drošībā noticis pirms 10–12 gadiem, kad tika ieviestas jaunas prasības, kas paredz, ka pasažieru kuģiem jābūt būvētiem tā, lai tie pēc jebkura negadījuma spētu paši atgriezties ostā.

"Visas sistēmas ir dublētas, un kuģi ir sadalīti sekcijās. Tātad, ja vienā sekcijā izceļas ugunsgrēks vai notiek cits incidents, mēs to varam izolēt un pārvietot pasažierus uz blakus sekcijām, kurām jāpaliek darbspējīgām," viņš teica.

Arī dzinēju telpas ir sadalītas vismaz divos atsevišķos nodalījumos. "Ja vienā ir ugunsgrēks vai ūdens bojājums, otram joprojām jāspēj nogādāt kuģi atpakaļ ostā."

Tuulik uzsver, ka vissvarīgākais pirms došanās jūrā ir sagatavošanās, bet digitalizācija ir ievērojami atvieglojusi tehnisko noviržu uzraudzību un novēršanu. "Tā noteikti ir palielinājusi efektivitāti, kas savukārt atbalsta vides aizsardzību – proti, mazāku enerģijas patēriņu uz kuģa," viņš skaidro.

Svarīgi ievērot drošības noteikumus

Viņš piebilst, ka kapteiņa intuīcija ir izšķiroša. "Tāpēc jūs nekļūstat par kapteini uzreiz pēc skolas beigšanas – tas prasa laiku. Kapteinim ir tā sajūta prāta aizmugurē, ka viņš jau ir redzējis šādu situāciju un zina, kā rīkoties."

Tuulika kapteiņa gados Baltijas jūra ir kļuvusi tīrāka. "Piesārņojums ir samazinājies. Visas tās ūdens attīrīšanas sistēmas krastā ir labākā stāvoklī, un ir mazāk lielu rūpnīcu, kas izvada notekūdeņus jūrā un upēs," viņš atzīmēja.

Pēc Tuulika teiktā, mazo kuģu operatoru skaits ar katru gadu pieaug. "Ir brīnišķīgi, ka mēs kā jūras tauta no jauna atklājam jūru – taču, dodoties ārā, ir svarīgi ievērot drošības noteikumus," viņš saka.

Brīvprātīgā jūras glābšana ir spējīga

Katrs jūrnieks sastopas ar brīžiem, kad kāds ir jāglābj. "Par laimi, man nav bijis gadījuma, kad cilvēka dzīvība būtu tieši apdraudēta, taču ir bijušas kritiskas situācijas, kad nepieciešama iejaukšanās – un preventīva rīcība arī ir glābšana. Pirmais solis ir pamanīt bīstamu situāciju, ziņot par to un uzsākt drošības operāciju," stāsta Tuulik.

Visbiežākais incidents ir ugunsgrēka risks uz kuģa. "Vissvarīgākais ir reaģēt nekavējoties. Bet, reaģējot, ir jādomā arī par nākamajiem soļiem."

Ja ugunsgrēku nevar pilnībā kontrolēt, kapteinim jāizlemj, kuru kuģa sekciju izolēt un kā novērst dūmu iekļūšanu iekštelpās. "Vienmēr jāatceras, ka kuģos ir slēgtas, mazas telpas. Strādājot šajās telpās, jānodrošina skābekļa padeve, avārijas izejas un vides uzraudzība."

Tuulik atzīmē, ka vasarā nav retums, kad kuģis ziņo par iespējamu cilvēka pārkrišanu pār bortu – piemēram, kad pasažieri saka, ka ilgi nav redzējuši savu pavadoni. Kad šī informācija nonāk līdz kapteinim, viņam ir pienākums paziņot jūras glābšanas dienestam, un saskaņā ar glābšanas protokoliem tuvumā esošajiem kuģiem jāsāk meklēšana, lai noteiktu, vai šāds incidents ir noticis.

Igaunijas brīvprātīgais jūras glābšanas dienests, pēc Tuulika domām, ir ļoti spējīgs. "Viņu priekšrocība ir tā, ka viņi ļoti labi pārzina savu vietējo apkārtni un piekrasti, un kopā ar profesionāliem jūrniekiem viņi ir saņēmuši apmācību, kas padara mūsu sadarbību izcilu."