Tālmācība Latvijā: ko par to saka skolēni, vecāki un pedagogi

Latvijā tālmācības programmās šogad mācības uzsākuši vairāk nekā 13 tūkstoši skolēnu. Trešdaļa no viņiem mācās pamatskolas klasēs, bet 8% — 1.–6. klasē. Likumdevēji rosina pakāpeniski ierobežot attālinātās programmas jaunākajās klasēs, un šis priekšlikums izraisījis strīdus gan politiķu, gan ekspertu vidū. Situāciju pētījusi «Latvijas Avīze» kopā ar reģionu laikrakstu kolēģiem.

Kāpēc izvēlas tālmācību

Vecāki bērnus no ierastās skolas vides izņem dažādu iemeslu dēļ, un viens no biežākajiem ir mobings. Tālmācību izvēlas arī ģimenes, kas dzīvo ārzemēs, bet vēlas izglītību latviešu valodā, attālākos novados dzīvojoši bērni, kā arī tie, kas mācības apvieno ar darbu vai sportu.

Latvijā tālmācība ir atļauta visās klašu grupās, taču pamatskolas līmenī to par maksu organizē tikai privātas skolas. Absolventi saņem tādu pašu dokumentu kā parastajā skolā — apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību. Rīgas komercskolā mācību maksa ir 1611–1791 eiro gadā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa uzskata, ka izglītības formām jābūt daudzveidīgām. Viņaprāt, stingrāka regulējuma atbalstītāji kā piemēru izmantojuši tikai atsevišķas skolas ar sliktiem eksāmenu rezultātiem. Rīgas komercskola pagājušajā mācību gadā Latvijas skolu reitingā lielo skolu grupā ierindojās 17. vietā no 71, taču šis reitings vērtē tikai talantīgāko skolēnu sasniegumus.

Pašdisciplīna un socializēšanās

Liepājas Raiņa vidusskolā mācības notiek vidē «Moodle»: skolēni paši seko video nodarbībām, apgūst vielu un pilda pārbaudes darbus, bet palīdzību var saņemt attālinātās konsultācijās. Skolotāja Jana Liepiņa uzsver, ka rezultāts lielā mērā atkarīgs no skolēna mērķtiecības. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Balta norāda, ka tālmācība nav vieglāka alternatīva un nav piemērota bērniem bez pašvadītas mācīšanās prasmēm.

Skolēni novērtē iespēju mācīties savā tempā, taču min arī saziņas trūkumu ar skolotājiem un klasesbiedriem. Rīgas komercskola piedāvā ekskursijas, tomēr kāda skolēnas mamma uzskata, ka ar tām socializēšanās nav nodrošināta.

Mākslīgais intelekts

Pedagogi pievērš lielāku uzmanību pārbaudes darbu veidošanai, lai tos nevarētu izpildīt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Liepiņa novērojusi, ka skolēni dažkārt darbus izpilda bez kļūdām, bet eksāmenos, kur palīglīdzekļi nav atļauti, neiztur — īpaši matemātikā un dabaszinātnēs. Arodbiedrības LAIDA vadītājs Ģirts Blekte iestājas par vairāk mutiskām pārbaudēm. Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere uzskata, ka bažu gadījumā jāpastiprina kvalitātes prasības un uzraudzība, nevis jāierobežo izvēle.