Tartu pētniece: baumas palīdz cilvēkiem tikt skaidrībā par neskaidrību

Tartu Universitātē semiotikas doktora grādu ieguvusi Hongjina Sona, kuras disertācija veltīta baumu izplatīšanās mehānismiem. Pēc viņas domām, baumas rodas neizbēgami, jo katrs cilvēks pasauli izprot nedaudz atšķirīgi, balstoties uz savu kultūru un pieredzi.

Sona norāda, ka baumas bieži izplatās krīzes periodos, kad cilvēku spēja kontrolēt savu dzīvi ir ierobežota un uzticība varas iestādēm ir mazinājusies. Kā piemēru viņa min 2007. gada notikumus Igaunijā, kad pēc Bronzas kareivja pārvietošanas izplatījās baumas par gaidāmu Krievijas iebrukumu.

Baumas kā kultūras teksti

Pētniece baumas skata kā kultūras tekstus, kas darbojas starp atsevišķa cilvēka viedokli un plašāku kultūras dinamiku. Balstoties uz Jurija Lotmana idejām, viņa izdala trīs baumu funkcijas — jaunu ideju radīšanu, esošas informācijas nodošanu un pagātnes atsaukšanu atmiņā. Kā vēsturisku piemēru viņa min pēc Otrā pasaules kara Tartu izplatījušos leģendu par desu fabriku, kas it kā izmantojusi cilvēku miesu, ko papildinājuši daudzie pazudušo personu paziņojumi tajā laikā.

Svarīgs Sonas secinājums — informāciju par "baumām" nosauc tikai pēc tam, kad tā jau izplatījusies, visbiežāk to darot varas iestādēm, kuras paziņo, ka konkrēta informācija ir nepatiesa. Taču šāda noliegšana var baumas padarīt vēl ticamākas, īpaši, ja iestāžu uzticamība jau ir zema.

Sona baumu izplatīšanos salīdzina ar jūras straumēm — kad spiediens, kas radījis baumas, pāriet uz citu tēmu, agrākās baumas izzūd. Pati pētniece novērojusi šādu procesu Uhaņā Covid-19 pandēmijas sākumā, kur ātri mainījās gan baumas, gan sabiedrības bažas.

Atbildot uz jautājumu, vai digitālie mediji būtiski mainījuši baumu izplatīšanos, Sona ir piesardzīga — viņasprāt, tehnoloģijas ir vien katalizators, kas paātrina procesu, bet neveido kvalitatīvi jaunu parādību. Disertāciju "Semiotic Anatomy of Rumour: Social Discourse, 'False Memory', and Infection" Sona aizstāvēja 18. augustā Tartu Universitātē.