Tartu trīskāršās slepkavības lieta: DNS pēdas veda pie bijušā policista, bet izmeklēšanu izbeidza noilguma dēļ
Igaunijas raidījums "Očevidec" atkal pievērsies 2001. gada Tartu trīskāršajai slepkavībai, kurā jauna DNS ekspertīze norādīja uz bijušu policistu, taču prokuratūra izmeklēšanu izbeidza, jo lietai bija iestājies noilgums.
- gada aprīlī, tūlīt pēc katoļu Lieldienām, Tartu tika noslepkavoti trīs cilvēki — virsnieks Urmass Āls, viņa bijusī draudzene Tīna Lāta un viņas tēvs Elmo Lāts. Slepkavības izdarītas aukstasinīgi un secīgi: vīriešiem šauts krūtīs un pēc tam pakausī, meitenei — vienreiz deniņos. Kaimiņi šāvienus nedzirdēja, kas liecina par iespējamu klusinātāju, un vainīgais pirms aiziešanas savācis čaulas un aizslēdzis durvis. Par nozieguma ieroci noteikts 7,65 kalibra pistole, visticamāk, TT.
Galvenā versija bija dzīvokļa zādzība, jo pazuda tālrunis un mūzikas centrs, savukārt priekšvakarā ballītē no Tīnas somiņas pazuda dzīvokļa atslēgas. Bojāgājušo tuvinieki šai versijai nekad neticēja, uzskatot noziegumu par pārāk pārdomātu, iespējams, pasūtinātu.
Pēc pāris gadiem aizdomas krita uz narkomānu, kurš atzinās somiņas zādzībā un norādīja uz citu narkomānu ar nelegālu ieroci, taču tiešu saikni ar noziegumu pierādīt neizdevās, jo galvenais posms šajā ķēdē tika nogalināts vēl 2001. gadā narkomānu konfliktā un apglabāts Krievijā.
Jauns pavediens un noilgums
- gadā Tartu ieradās jauna prokurore Mari Kartava, kura atklāja, ka lieta joprojām formāli nav slēgta. Vecie pierādījumi tika nosūtīti atkārtotai ekspertīzei, un uz notikuma vietā atrastās dakšiņas atklāja vīrieša DNS, kas piederēja bijušam policistam. Nozieguma laikā viņš strādājis citā Igaunijas daļā un ar lietu nebija saistīts, taču 2002. gadā bez izskaidrojama iemesla bija meklējis datubāzē informāciju par Urmasu Ālu. 2025. gada sākumā viņu aizturēja kā aizdomās turamo, taču viņš skaidrojumu par DNS klātbūtni sniegt nespēja.
Pirms vainas apstiprināšanas vai atspēkošanas prokuratūra konstatēja, ka lietai iestājies noilgums — tajā pārejas periodā sevišķi smagiem noziegumiem bija noteikts desmit gadu noilgums. 2026. gada pavasarī, tuvojoties traģēdijas 25. gadadienai, ģimenes saņēma paziņojumu par izmeklēšanas izbeigšanu, kas atstājis tās bez atbildēm.
